Paplašinātā meklēšana

àizsar̂kt, intr.,

1) erröten, rot werden:
blāzma aizsarkst;

2) dahinschwinden (von der Röte):
vai dažam... jaukais mūžs par agru neaizsarka, kā īsas dienas stars gar īsuo debess luoku MWM. VIII, 172.

Avots: ME I, 48

apsar̂kt, intr., inch., ringsum rot werden, sich etwas röten: apsarkušas acis. lē̦ni apsarka debess MWM. VIII, 890.

Avots: ME I, 117

atsar̂kt: ka[d] saulei nuoejuot debess atsarkst, ta[d] tas uz lietu Ramkau. attālais mežs atsarka rietā A. Brigadere Skarbos vējos 8.

Avots: EH I, 163

atsar̂kt, intr., inch., sich wieder röten: vaigu gali sāk atsarkt A. VIII, 143. rīti atsarkst, vakari atsarkst, vom Erscheinen der Morgen- und Abendröte U.; atsarkuši mākuoņi MWM. V, 354. atsar̂kums, rötlicher Wiederschein: bet vieglais atsarkums nuo stikla nīka Apsk. I, 390.

Kļūdu labojums:
Wiederschein = Widerschein

Avots: ME I, 188

ìesar̂kt, rötlich, rot werden, errröten: viņas vaigi nuo karstuma iesarkuši Liev. Ungew. das Refl. - tiês: vaigi lē̦ni iesarkstas Skalbe.

Avots: ME II, 61

izsar̂kt, ‡

2) erröten
Auleja: izsarka vien nuo kauna; ‡

3) "sarkstuot izveiduoties, izrādīties" Salis: kad izsarkst viņš vēl tâ kâ bālāks, tas uz ārkārtīgi lielu vē̦tru.

Avots: EH I, 478

izsar̂kt, intr., (rot werdend) verkommen: šie izskaidruo, ka viņu zemē agri sē̦ti rudzi mē̦dzuot izsarkt B. Vēstn. linu lauki jānuorauj laikā, lai nesaglumē, neizsarkst un nesapūst uz tīruma Vīt. 10.

Avots: ME I, 795

nùosar̂kt [li. nusarkti], intr., rot werden, erröten: es nuosarku kâ brūklene BW. 15680. gaisa gali nuosarkuši Rainis.

Avots: ME II, 843

pasar̂kt, intr., ein wenig rot werden.

Avots: ME III, 94

pìesar̂kt, rot werden, erröten: es piesarku kâ brūklene tautu dē̦lu uzskatuot BW. 15680. dārzā bija piesarkusi katra lapiņā nuo saules siltā skata Jauns.

Avots: ME III, 287

sar̂kt (li. sarkti Miež.) Kl., sar̂kt ² Iw., sar̂kstu, sar̂ku, intr., rot werden, erröten U.; glühen U.; rot schimmern: sarkt un dzeltēt sākušas lapas JR. IV, 144. kur apsēm lapas sarkst (Var.: sarkanas apses zied) BW. 11758, 3. nuo kauna un uztraukuma sarkdams JR. IV, 30. viņa mīņājas un sarkst MWM. VIII, 333. dzelzi jākaļ, kamē̦r sarkst Austr, kal. v. J. 1893, S. 29. jumti starp zaļumu sarkst Apsk. v. J. 1903, S. 447. Subst. sar̂kums, das Erröten: acc. s. rīta sarkumu Und. Ps. 30.

Avots: ME III, 721, 722

sar̂ktin, zur Verstärkung von sar̂kt: Krišs bij sarktin sasarcis Krišs Laksts 35.

Avots: ME III, 722

sasar̂kt, intr., erröten, sich stark röten Wid.: vainīgā vieta... ļuoti sasarkuse un sāp Etn. III, 159. acis sasarkst aiz raudām V. Upmals Tē̦va draugi 198. viņš sasarka kâ vēzis A. XX, 13. Zieds bij nuo uzbudinājuma sasarcis 933.

Avots: ME III, 727

vêlinieks, der Späthng, der Verspätete: šie vēlinieki (spät säende Bauern) ... izskaidruo, ka ... agri sē̦ti rudzi mē̦dzuot izsarkt B. Vēstn.

Avots: ME IV, 557