Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sarot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sarot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)
apasarot
apasaruôt, mit Tränen benetzen: apasaruotām acīm tā lūkuojās uz savas draudzenes Lautb.
Avots: ME I, 75
Avots: ME I, 75
asarot
asaruôt,
1) tränen:
acis sāk asaruot;
2) mit
uz, weinen, im Zorn gegen Jem.: mans tē̦rauda zuobeniņš uz tautām asaruoja BW. 13693; Var.: asarāja (vgl. li. ãšaroti).
Avots: ME I, 143
1) tränen:
acis sāk asaruot;
2) mit
uz, weinen, im Zorn gegen Jem.: mans tē̦rauda zuobeniņš uz tautām asaruoja BW. 13693; Var.: asarāja (vgl. li. ãšaroti).
Avots: ME I, 143
asarots
izasarot
izasaruôt, intr., zur Genüge tränen, sich der Tränen entledigen: zirgam slimās acīs iepūš tabaku, lai izasaruo (eine Heilmethode).
Avots: ME I, 713
Avots: ME I, 713
noasarot
nùoasaruôt, ‡
2) "?": kad guovīm acis asaruo un kad nuoasaruo, ne˙kā nere̦dz Frauenb.
Avots: EH II, 30
2) "?": kad guovīm acis asaruo un kad nuoasaruo, ne˙kā nere̦dz Frauenb.
Avots: EH II, 30
noasarot
pieasarot
sarot
sarotāt
sarotāt
sarotāt
saruotât,
1) tr., "zusammenfügen":
divus baļķus B. Vēstn.;
2) ausschmücken, aufputzen:
saruotāti zirgi Dunika. meitas saruotā matus Nigr.;
3) zusammenpflücken:
saruõtât teļiem zâles Nigr.;
4) eine gewisse Zeit hindurch ruhig weiden
(intr.): guovis saruõtāja tur līdz pat pusdienai Nigr. - Refl. -tiês, sich aufputzen Nigr.: greznībā saruotājušās saimnieces Janš. Bandavā II, 297.
Avots: ME III, 725
1) tr., "zusammenfügen":
divus baļķus B. Vēstn.;
2) ausschmücken, aufputzen:
saruotāti zirgi Dunika. meitas saruotā matus Nigr.;
3) zusammenpflücken:
saruõtât teļiem zâles Nigr.;
4) eine gewisse Zeit hindurch ruhig weiden
(intr.): guovis saruõtāja tur līdz pat pusdienai Nigr. - Refl. -tiês, sich aufputzen Nigr.: greznībā saruotājušās saimnieces Janš. Bandavā II, 297.
Avots: ME III, 725
sarotelēt
saruotelêt U. (unter ruotelēt), saruotinât U. (unter ruotināt), aufrollen, zusammenrollen (saruotinât) Wolm., ringeln U., kräuseln V. Refl. saruotinâtiês, sich zusammenrollen: (fig.) visa viņa būte saruotinās kuopā šinī vienā tvīkstuošā dziņā Druva I, 1111.
Avots: ME III, 725
Avots: ME III, 725
sarotināt
sarotīt
saruotît,
1): s. ("sašūt") drēbes gabalus Saikava (mit ùo 2 ). s. (zusammenstücken)
balku ar balku ebenda.
Avots: EH II, 445
1): s. ("sašūt") drēbes gabalus Saikava (mit ùo 2 ). s. (zusammenstücken)
balku ar balku ebenda.
Avots: EH II, 445
sarotīt
saruotît, tr.,
1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju 2 glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;
2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.
Avots: ME III, 725
1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju 2 glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;
2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.
Avots: ME III, 725