sarotīt
saruotît,
1): s. ("sašūt") drēbes gabalus Saikava (mit ùo 2 ). s. (zusammenstücken)
balku ar balku ebenda.
Avots: EH XVI, 445
1): s. ("sašūt") drēbes gabalus Saikava (mit ùo 2 ). s. (zusammenstücken)
balku ar balku ebenda.
Avots: EH XVI, 445
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sarotīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sarotīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
sarotīt
saruotît, tr.,
1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju 2 glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;
2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.
Avots: ME III, 725
1) (aus kleinen Stücken) zusammennähen, -flicken, -leimen
Laud.: saruotīji gan nuo tām lupatām vesti! nuo lupatiņām es sarùotīju 2 glītu gultas deķi Druw. n. RKr. XVII, 75. tādi vien saruotīti ve̦cu brunču gabaliņi BW. 20583. kas nu tas par galdu - saruotīts nuo dēļu lampiņām! Laud. saruotītām, nespuodrām rūtīm Baltpurviņš I, 161;
2) aufstreifen:
s. bikses, piedurknes Sessau.
Avots: ME III, 725