sasēdēt
sasêdêt,
1) intr., längere Zeit sitzen:
visu nakti sasēdēju BW, 35760. dažu nakti sasēdēji šāpulīša kājgalā 15079. Jānīt[i]s dienu sasēdēja ar Jē̦kuobu runādams 33060, 1;
2) tr., sitzend erreichen, erlangen:
sēdi, sēdi, tu meitiņa! kuo tu viena sasēdēsi? BW. 11443;
3) cietu sasēdēt, einen Stuhl absitzen.
Refl. -tiês, sich setzen, sich sacken, vom Sitzen zerdrückt werden: tuos (= stirājus) bāza arī sēdekļa maisā, juo tie bij daudz patīkamāki nekâ salmi un nesasēdējās tik ātri Jauns.
Avots: ME III, 728
1) intr., längere Zeit sitzen:
visu nakti sasēdēju BW, 35760. dažu nakti sasēdēji šāpulīša kājgalā 15079. Jānīt[i]s dienu sasēdēja ar Jē̦kuobu runādams 33060, 1;
2) tr., sitzend erreichen, erlangen:
sēdi, sēdi, tu meitiņa! kuo tu viena sasēdēsi? BW. 11443;
3) cietu sasēdēt, einen Stuhl absitzen.
Refl. -tiês, sich setzen, sich sacken, vom Sitzen zerdrückt werden: tuos (= stirājus) bāza arī sēdekļa maisā, juo tie bij daudz patīkamāki nekâ salmi un nesasēdējās tik ātri Jauns.
Avots: ME III, 728