sasapņuôt,
1) tr.,
zusammenträumen: atce̦ruoties sasapņuotās laimes Seibolt Sk. 48;
2) intr.,
längere Zeit träumen: B. sasapņuo 8 gadus Vēr. II, 820. Refl.
-tiês, sich (genügend) Träumen, Illusionen hingeben, sich verträumen: puisē̦ns ir tâ sasapņuojies Vēr. II, 517.
viss kâ sastindzis klausuoties, kâ sasapņuojies Baltpuiviņš Agrā rītā 46.
tad jau tās bijušas... sasapņuojušās Janš. Precību viesulis 43. - Subst.
sasapņuõjums, das Zusammengeträumte, das Traumgebilde, die Illusion: tas tik tāds sasapņuojums Vēr. I, 1084.
Avots: ME III,
726,
727