sasautēt
sasàutêt, tr., (im Rauchloch des Ofens tüchtig) bähen, brühen: speltē sasaûtē̦tu 2 kadiķa, kārkļa vici var sagriezt riņķī, kâ patīk Ahs. n. RKr. XVII, 51. lieldienā vajaga skudras sasautēt LP. V, 12.
Avots: ME III, 727
Avots: ME III, 727
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sasautēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sasautēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: