sasprostīt
saspruôstît 2 Ruj.,
1) womit absperren, zumachen: s. sē̦tā caurumu;
2) versperren:
s. upi ar baļķiem.
Avots: ME III, 744
1) womit absperren, zumachen: s. sē̦tā caurumu;
2) versperren:
s. upi ar baļķiem.
Avots: ME III, 744
'sasprostīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: