Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sastādīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sastādīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

sastādīt

sastãdît,

1): s. labi lielu augļu dārzu Austriņš Raksti VII, 74. Refl. -tiês: arājiņi, e̦cē̦tāji sasastāda kalniņā, cits uz cita jautājās ... BW. 27924.

Avots: EH XVI, 451

sastādīt

sastãdît, tr.,

1) zusammenpflanzen; pflanzen
(auf mehrere Objekte bezogen): kuoki sastādīti pārāk tuvu kuopā. viņš sastādījis daudz jaunu kuociņu;

2) zusammenstellen
(eig. und fig.), systematisieren Brasche: sastādīt šķiltavu uz šķilšanu Kaudz. M. sastādīt vārdnīcu Kronw. es sastādīšu rēķinu A. XX, 951. Refl. -tiês, sich zusammenstellen; (fig.) bestehen.

Avots: ME III, 746

Šķirkļa skaidrojumā (8)

aizvagāt

àizvagât C., Dunika u. a., àizvaguôt Golg. u. a.,

1) zupflügen (pflügend verdecken, zuschütten):
a. sastādītuos kartupeļus C., Golg. u. a.;

2) bis zu einer bestimmten Stelle Furchen ziehen:
kad aizvaguosi līdz kārklam, tad beidz! Frauenb.

Avots: EH I, 61

nojis

nuõjis (unter nuõjas ): krūmi sastādīti n. vien Dunika.

Avots: EH II, 50

priekšraksts

prìekšraksts,

1) das Beispiel, Muster:
burtus vajaga pēc duota priekšraksta jeb manuskripta sastādīt jeb salikt zināmā kārtā Konv. 2 482; prtekšraksti, Vorschriften (zum Nachschreiben) U.;

2) die Vorschrift
(fig.), der Befehl: senāki... tikušas pēc baznīcas priekšraksta svētītas arī citas "Māŗas" dienas Etn. III, 171.

Avots: ME III, 397

rūpnieks

rūpniẽks,* der Industrielle: kalendāri, kas sastādīti rūpnieku, veikalnieku vajadzībām Plutte 47.

Avots: ME III, 572

skrubulis

skrubulis,

1) "ein winziger Bestandteil"
Siuxt: pļaujammašīnai tik daudz skrubuļu, ka ne sastādīt nevar Siuxt. ka nenuocē̦rtu galvai kādu skrubuli LP. V, 341. savēra dreimanis lielu ērgli nuo skrubuļiem vien LP. IV, 159. šis izbeŗ savus skrubulīšus zemē bir, bir, bir ebenda;

2) ein kleiner Hobel mit runder Schneide;

3) ein krummes Messer zum Anfertigen von Holzlöffeln
u. dgl. Luttr. In der Bed. 1 wohl zu skrubt.

Avots: ME III, 898

starpsējums

star̂psējums,* die Zwischensaat; kuopā sastādīti zirņi lē̦ti sazied, un ja nav starpsējumu, ne˙kas krietns neizaug Peņģ. Sakņu dārzs 65.

Avots: ME III, 1047

strēle

strēle (unter strē̦la),

3): der Strahl
(strēle) Getzel Psalm 18, 15; 140, 11 (s. dazu Zēvers IMM. 1932 I, 142); strêles 2 (mākuoņu svītras) pie debesīm uz jauku laiku Zögenhof. padebeši strèlēm 2 (strāvām) vien iet Saikava. lietus līst strèlēm Burtn. labības strèles 2 (svītras) Fehteln. jaunais mežs strèlēs (in geraden Linien) sastādīts Burtn. meža strêles 2 (svītras, juoslas) Stenden. rumulējuoties viņam aizlēja brangu strèli 2 (strūklu, šalti) aiz apkakles Saikava;

4): cūkām ar reizem s. (mit è 2 ) ieme̦tas kaklā Saikava.

Avots: EH II, 587

visums

visums,* das Ganze; das All: visums, kas sastādīts nuo vairākām atsevišķām daļām MWM. X, 154. visums ... sabirza gabaluos Pūrs III, 90. lai visu vē̦sturi vārē̦tu saņemt viņas visumā Pūrs 1, 8. pasaules visums A. v. J. 1899, S. 266. klīst pa bezgalīguo visumu 1898, S. 183. plašā visumā viņš ... izgaisa JR. V, 144.

Avots: ME IV, 627