sasvātot
sasvātuôt, tr., (für sich) freien (perfektiv): jis... sasvātuoja kupča meitu, pataisīja kāzas Pas. IV, 312 (aus Welonen), vai sasvātuoji sev līgavu? ebenda S, 319 (infl.).
Avots: ME III, 752
Avots: ME III, 752
'sasvātot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: