sataurētI satàurêt, ‡ Refl. -tiês, blasend (posaunend) sich verständigen (taurējuot sazināties) Nötk.Avots: EH XVI, 456
sataurētI satàurêt, tr., zusammenposaunen, -blasen, blasend (mit Erfolg) rufen: zirgu LP. I, 62. ņem, Jānīti, vara tauri, sataurē (Var.: sasauc) Jāņa bē̦rnus! BW. 32884 var.Avots: ME III, 761
sataurētII sataurêt: auch Bērzgale. Refl. -tiês: auch Līvāni, N.-Schwanb.: papīra luoksne (tāsis) karstumā sataurējas Stom. raga ķemme sataurējusies (= sagrìezusies greiza) ebenda.Avots: EH XVI, 456
sataurētII sataurêt Zaļmuiža, = saluocît, saburzît. Refl. -tiês, = saliekties: dēļi sataurējušies Warkl.; miza, lapas sataurējas Golg.Avots: ME III, 761