Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'satika' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'satika' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

satika

satika,

1) die Verträglichkeit, die Eintracht
Spr.: jauneklim bijuse ar... burvi laba satika LP. V, 378;

2) das Begegnen, das Wiedersehen:
satikas prieki Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 688.

Avots: ME III, 762

Šķirkļa skaidrojumā (4)

negribot

negribuot, negribus, wider Willen, uugern, unwillkürlich: gribuot negribuot man bija jāapmierinās. viņš netīšām un negribus satika kaadu nuo draugiem Janš.

Avots: ME II, 713, 714


papliks

papliks, ziemlich nackt, kahl, arm paplika zeme, galva. kādam paplikam jauneklim bijusi ar ve̦cu burvi laba satika LP. V, 378.

Avots: ME III, 82


satikt

satikt, tr., intr.,

1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): puisis pie tiltiņa saticis kungu LP. VII, 269. satiek sievas tē̦vu taisni krūtīs V, 325. dē̦ls jājis un, kuru vien saticis,... katram prasījis, lai parāduot ceļu IV, 214. malējiņa... satiek dievu celiņā BW. 8087;

2) ereilen:
juo satikšuot liela neiaime Pas. IV, 320. taids pat gals satika arī raganas meitu 369; sich vertragen; übereinkommen U. (mit ar komponiert): tie ne˙maz nevarējuši satikt, plē̦sušies kâ suns ar kaķi JK. III, 2. Sprw.: satiek kâ cimds ar ruoku. viņa bija... ar savu vīru ļuoti saraduse un satika ar viņu labi Apsk. v. J. 1903, S. 281. (unpers.) satīk man (ich vertrage mich gut) dzīvuojuot (Var.: ienaidiņa neturēju) ar kaimiņa meitiņām BW. 6512 var. Refl. -tiês,

1) begegnen, treffen
(mit dem Akk. der Person): birztalā satikuos patīkamu tē̦va dē̦lu BW. 10582. nevaru viņu ne˙kur satikties Janš. Precību viesulis 31. nee̦smu viņus ne sapnī saticies 43. māsa... bija priecīga brāli satiekuoties Pas. II, 373;

2) sich begegnen, sich treffen:
satikās mana laime ar nelaimi celiņā BW. 9263. ļaudis, tāli viens nuo uotra... dzīvuodami, re̦ti redzējās un satikās BW. III, 1, S. 5. Subs t. satikšana,

1) die Begegnung
U.;

2) die Übereinkunft, das Einvernehmen, das freundliche Verhältnis
U.: Sprw. kur nav patikšana, tur nav satikšana; satikšanâs, das Sichbegegnen; das Stelldichein; saticējs, wer begegnet: tad viņš saticēju ir uzrunājuot LP. VI, 86.

Avots: ME III, 762, 763


strīde

strīde St., U., Mar. n. RKr. XVII, 139, (mit t) C. PlKur., strīds PS., Salis, strids 2 Mar. n. RKr. XVII, 139, Prl., strīds U., strīdus Karls., strīdus U., strīdiņš Salis, strīdiņš U., der Streit, Zank: ve̦lns ar dievu sanāca strīdū LP. VII,1189. bija dzirdama asa strīde Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV,107. ar visiem strīdiņiem tuomē̦r... biedri satika labi A. Brigader Daugava I, 145. Nebst estn. rīd aus mnd. strît.

Avots: ME IV, 1091