satvert
satver̂t,
1): pamats viņai ir stiprs, kas paspēj juo lielu ē̦ku satvērt ("?") Pēt. Av. I, 228; ‡
2) "erschaffen"
(nach li. sutvérti): ve̦lna satve̦rtus luopus Preiļi (Kur. Nehrung). Refl. -tiês, ‡
2) auf etw. verfallen
(= r. спохватиться): sazatvēre ..., ka nav naudas Pas. XIV, 132; ‡
3) einen Kampf beginnen:
vanags pamete kaķīti un sazatvēre ar māti, ve̦cuo kaķini Pas. XIII, 56.
Avots: EH XVI, 459
1): pamats viņai ir stiprs, kas paspēj juo lielu ē̦ku satvērt ("?") Pēt. Av. I, 228; ‡
2) "erschaffen"
(nach li. sutvérti): ve̦lna satve̦rtus luopus Preiļi (Kur. Nehrung). Refl. -tiês, ‡
2) auf etw. verfallen
(= r. спохватиться): sazatvēre ..., ka nav naudas Pas. XIV, 132; ‡
3) einen Kampf beginnen:
vanags pamete kaķīti un sazatvēre ar māti, ve̦cuo kaķini Pas. XIII, 56.
Avots: EH XVI, 459