Paplašinātā meklēšana

apsauka: auch (mit aũ) Grobin.

Avots: EH I, 111

apsauka, Verweis, Verbot: nuo pagasta valdes iznāca apsauka, ka upēs nav brīv linus mērkt. nuo vietas gan neizlika, bet dabūja tādu apsauku, ka nedrīkstuot tik traki dzīvuot Gold.

Avots: ME I, 117

‡ *atsauka, = atsàuksme 2: veltīgi saucu un ūkšēju, nedabūdama ne˙kur ne˙kādu atsauku Janš. Mežv. ļ. I, 193.

Avots: EH I, 163

[iesauka, die Benennung mit einem Spitznamen: savu savāduo iesauku šī meža pļava dabūjusi jau sen Janš. Dzimt. ² 134.]

Avots: ME II, 61

nuosaukas, der Jammer, der Schaden: kur kāju speŗ (raganas), tur tikai nuosaukas gaidi! LP. VI,10. reiz dzīvuojis milzenis, padarīdams ganāmiem pulkiem lielas nuosaukas V, 97. tu brīnumus un nuosaukas vien izdari A. VIII, 1, 207. [pēc lielas vē̦tras, kad zvejnieki uz jūŗas, būs lielas nuosaukas am kurl. Strande.] Zu nùosaukt.

Avots: ME II, 843

[pārsauka, ein im Volksmunde übliches Schimpfwort, ein böser Vergleich N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, № 37/38, S. 411.]

Avots: ME III, 174

[pasaũka, Beiname, Spitzname Nigr.]

Avots: ME III, 94

saũka Karls., ein Rufname Ruj.

Avots: ME III, 771

saũkalêt: sāka viena uotru s. Pas. IX, 105. staigā jie, saukalē un ... XV, 150; zu nennen pflegen Pilda. Refl. -tiês, ‡

2) wiederholt rufen (intr.):
meklē pa mežu ..., saukalējas, bet dē̦la vis nava Pas. XV, 151.

Avots: EH XVI, 459

saũkalêt Jürg., sàukalêt ² Selsau, Warkl., Gr. - Buschhof, saũkaļât Siuxt, mehrfach, hin und wieder rufen. Refl. -tiês, einander mehrfach, hin und wieder zurufen, anrufen: iedami pa mežu aizmaldās, i šuodien meklē, viens uotru saukalē̦damies Pas. IV, 511 (aus Domopol).

Avots: ME III, 771

‡ grieztauka, = grìeztaga ² Skaista, Warkl. (mit ìe ² ); "nikna sieva,: plē̦sauka" Kurmene.

Avots: EH I, 409

palangi, [nom. s. palanga Für. I, unter lamāt], Ekelnamen Neik. n. U.; palañga Katzd., ein Schimpfwort: [tā jau vairs nav ne˙kāda iesauka, bet vienkārša palanga Janš. Dzimtene IV, 126.]

Avots: ME III, 56

pankšķins, (pankšins Warkl.], ein Flschergerät, zvejas rīks, sastāv nuo gaŗas šķestiņas, ap 2 pē̦das gaŗas piesaukas (nuo diegiem sagrieztas šņuores) un galā piesieta āķa; pie piesaukas piesien nelielu akmeni un par nakti ielaiž ūdenī Kokn. n. Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 78

piesauks, ein Bindfaden mit einem Haken, den man an die Angelschnur anbindet Bilsteinshof n. Etn. II, 33; "aukla, ar kuo laivenieki ļe̦nkas piesien pie šņuores" ib.; piesauka, eine gewundene Angelschnur Et. IV, 163. Auf r. присовка beruhend?

Avots: ME III, 287

sàukt,

1): nennen (mit prädikativem Genitiv):
juo (ihn) Jāņa sauc Līvāni n. FBR. XX, 155; ‡

5) (aus)sprechen
Salis: kad bē̦rns sāk runāt, tad jau sauc kādu vārdu. viņš pats jau sāk s. nuo pakaļas citiem; buchstabierend lesen: viņa sauc grāmatā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 27; hörbar lesen Saikava: sāc nu s˙! dzirdēsim, kas tur rakstīts; ‡

6) mužiņu s., einen Kuss zuwerfen
Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Kuss"). Refl. -tiês, ‡

2) sich von der Kanzel (vor der Trauung) aufbieten lassen
Seyershof: cits, kad gāja pre̦cē̦tuos, tad tū˙liņ gāja mācībā, saucās un taisīja kāzas. Subst. sàukšana, ‡

2) das Aufbieten von der Kanzel:
mācītājs ... sprediķi bija beidzis, pēc tā nāca aizlūgšanas, tad saukšanas Aps. J. Raksti I ² , 154. sieva būs tev laba. saukšanas būs ... svē̦tdien (sic!) izsauktas Pas. V, 134; sàukums: saukumiem Laima sauca ...: "nāc ārā, bārenīte!" BW. 5070 var.; die Benennung: tie ir ve̦cie saukumi Frauenb. tur ne˙kāda saukama nebij Orellen; sàucẽjs,

2): es būt[u] laba dziedātāja, būt[u] man dziesmu saucējiņa BW. 860, 3.

Avots: EH XVI, 459