Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'saute' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'saute' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
saute
saute U., Misshof n. Etn. I, 18, sàuts (li. šautas "cibi genus, lapiẽnė" KZ. LII, 300) Ronneb., Ermes, sàuts 2 Golg., sauts N. - Rosen n. Etn. I, 20, Mar., Plur. sautes U., sauti Uodziena n. Etn. 1, 57, ein Frühlingsgericht von Nesseln (sàuts PS.), Balanden usw., Kräuterkohl U. (nātŗu, lēdzekšu saûts 2 Karls.); nātru sauts Segew. n. RKr. IV, 112. sauts, Viehgetränk von gebähntem Gras Wohlfahrt; eine Speise aus kleinen Fischen, vorzugsweise Stinten Lubn. n. Etn. I, 112. zaļa sauta (Var.: sautra) grāvītī BW. 31168, 2, 3; 31166, 2. sautes sakne, Angelikawurzel Elv., U.; sàute, die Bähung: slieces liecuot, tās liek sautē Jürg. Zu sautêt.
Avots: ME III, 777, 778
Avots: ME III, 777, 778
sautelis
sautenis
sautenis, ‡
2) in siedendem Wasser gebähtes Kaff od. Laub als Viehfutter
(mit aû 2 ) Seyershof.
Avots: EH II, 462
2) in siedendem Wasser gebähtes Kaff od. Laub als Viehfutter
(mit aû 2 ) Seyershof.
Avots: EH II, 462
sautenis
sautens
sautes
Šķirkļa skaidrojumā (7)
baltvīkale
dācīties
‡ dàcîtiês 2 Auleja, -kuôs, -cĩjuôs, sich närrisch, sonderbar gebärden, anders als andere tun: kuo tu dākies, ka[d] tu taids pat vîze kai visi! Auleja. palikt mierā un nedācīties viesa klātbātnē Veselis Sautes kaps. 28. dācījies ar... jaunkundzēm Tīr. ļaudis. Aus *dārcīties (vgl. li. darkýtis "Grimassen sehneiden")? Vgl. aber auch dāks 1.
Avots: EH I, 311
Avots: EH I, 311
koķelis
sautrs
sauts
sauts, s. saute und sautis II; sauta vē̦dars, Schmerbauch Segew.; sauta vē̦dari, die Wohlhabenden Segew.
Avots: ME III, 778
Avots: ME III, 778
šauts
II šaũts Dunika, Gramsden, Rutzau, šaũti Nigr. n. Etn. I, 42, Pampeln, eine Suppe aus Beten- oder Meldenblättern: strēbt balanžu šaũtus Janš. Dzimtene 2 I, 304. strē̦bdama... pienā izvārītas balandes jeb šķidruos šautus Janš. Mežv. ļ. I, 204 f. vārījuse... sviklu šautus 73. Zu sauts, saute.
Avots: ME IV, 11
Avots: ME IV, 11