Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sauts' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sauts' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

sauts

sauts: eine kar(a)ša, die (bei einer Hungersnot) nur teilweise aus Mehl, zum grössem Teil aber aus Moos, Nesseln u. a. zubereitet und im Ofen durchgebäht gegessen wird.

Avots: EH XVI, 462

sauts

sauts, s. saute und sautis II; sauta vē̦dars, Schmerbauch Segew.; sauta vē̦dari, die Wohlhabenden Segew.

Avots: ME III, 778

unsauts

unsauts Stelp., eine Nadel zum Reinigen der Tabakspfeife. Vgl. unsvats 2, woraus es entstanden ist.

Avots: ME IV, 299

Šķirkļa skaidrojumā (3)

sarkanraibs

sar̂kanràibs, rotgefleckt, -gemustert, rotbunt: sarkanraibs mutesauts Aps. III, 34. sarkanraiba guotiņa MWM. VI, 841.

Avots: ME III, 721

saute

saute U., Misshof n. Etn. I, 18, sàuts (li. šautas "cibi genus, lapiẽnė" KZ. LII, 300) Ronneb., Ermes, sàuts 2 Golg., sauts">sauts N. - Rosen n. Etn. I, 20, Mar., Plur. sautes U., sauti Uodziena n. Etn. 1, 57, ein Frühlingsgericht von Nesseln (sàuts PS.), Balanden usw., Kräuterkohl U. (nātŗu, lēdzekšu saûts 2 Karls.); nātru sauts Segew. n. RKr. IV, 112. sauts, Viehgetränk von gebähntem Gras Wohlfahrt; eine Speise aus kleinen Fischen, vorzugsweise Stinten Lubn. n. Etn. I, 112. zaļa sauta (Var.: sautra) grāvītī BW. 31168, 2, 3; 31166, 2. sautes sakne, Angelikawurzel Elv., U.; sàute, die Bähung: slieces liecuot, tās liek sautē Jürg. Zu sautêt.

Avots: ME III, 777, 778

šauts

II šaũts Dunika, Gramsden, Rutzau, šaũti Nigr. n. Etn. I, 42, Pampeln, eine Suppe aus Beten- oder Meldenblättern: strēbt balanžu šaũtus Janš. Dzimtene 2 I, 304. strē̦bdama... pienā izvārītas balandes jeb šķidruos šautus Janš. Mežv. ļ. I, 204 f. vārījuse... sviklu šautus 73. Zu sauts, saute.

Avots: ME IV, 11