savārstīt
savãrstît,
1): auch Orellen; tis ai diegiem savārstīts Tdz. 58569;
2): auch Orellen.
Avots: EH XVI, 464
1): auch Orellen; tis ai diegiem savārstīts Tdz. 58569;
2): auch Orellen.
Avots: EH XVI, 464
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'savārstīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'savārstīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
savārstīt
savãrstît,
1) zusammentrakeln
Mag. XIII, 2, 59, Wid.;
2) lose aneinander reihen:
šuos savārstītuos (lugas) skatus Vēr. II, 623. esi sveicināta ar savu savārstītuo valuodu! A.;
3) "zusammentragen
(fig.)" Dr. Subst. savãrstĩjums, Aneinandergereihtes, eine lose Verbindung: vārdu savārstījums Vēr. II, 863, I, 1317, Stari II, 868.
Avots: ME III, 783
1) zusammentrakeln
Mag. XIII, 2, 59, Wid.;
2) lose aneinander reihen:
šuos savārstītuos (lugas) skatus Vēr. II, 623. esi sveicināta ar savu savārstītuo valuodu! A.;
3) "zusammentragen
(fig.)" Dr. Subst. savãrstĩjums, Aneinandergereihtes, eine lose Verbindung: vārdu savārstījums Vēr. II, 863, I, 1317, Stari II, 868.
Avots: ME III, 783
Šķirkļa skaidrojumā (5)
izšūstīt
‡ izšũstît, ausnähen, besticken M. 194, Auleja, Dunika: i. kre̦kla piedurknes. ķēniņš lika meitai i. kruoni Pas. X, 380 (aus Lixna). cimda kātiņš savārstīts un izšūstīts (wiederholt gestopft) Seyershof.
Avots: EH I, 487
Avots: EH I, 487
savaražāt
savaražât,
1) od.
3): s. (kaut kâ sapīt vai salāpīt) ve̦cu gruozu vai maisu, kuo nevar kārtīgi salāpīt Südostlivland;
3): s. (= savārstīt) zeķes caurumus Schrunden.
Avots: EH XVI, 463
1) od.
3): s. (kaut kâ sapīt vai salāpīt) ve̦cu gruozu vai maisu, kuo nevar kārtīgi salāpīt Südostlivland;
3): s. (= savārstīt) zeķes caurumus Schrunden.
Avots: EH XVI, 463
savārsnis
savārsnis,
1) "?": uz centra savārsni (cilvē̦ka miesās) A. XI, 566; "kas savārstīts" Nötk.;
2) "eine hastig und ungeschickt gemachte Handarbeit"
(mit ã) Serben. Smilten;
3) "verworrenes Garn"
N. - Peb.
Avots: ME III, 783
1) "?": uz centra savārsni (cilvē̦ka miesās) A. XI, 566; "kas savārstīts" Nötk.;
2) "eine hastig und ungeschickt gemachte Handarbeit"
(mit ã) Serben. Smilten;
3) "verworrenes Garn"
N. - Peb.
Avots: ME III, 783
šķērsu
šķḕ̦rsu, Adv., = šķē̦rsām, quer U., Kl., N. - Schwanb.; auch in den Verbind. škḕ̦rsu šķḕ̦rsām, krustu šķḕ̦rsu, šķḕ̦rsu juku, kreuz und quer: viņam aizgulstas šķē̦rsu uz lielceļa cilvē̦ks LP. VII, 965. saimniece aizgūlusēs šķē̦rsu vārtuos 1237. ja maize šķē̦rsu vidū pušu trūkst RKr. XIX, 96 (aus Alt - Laitzen). viņš metās... šķē̦rsu biezuoknī iekšā R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 42. šķē̦rsu te̦k kumeliņi BW. 4903. laivai, kuŗu viļņi stūrgalvĩgi meta šķē̦rsu Ezeriņš Leijerk. II, 62. gaita šķē̦rsu šķē̦rsām vijas Blaum. jājiet... krustu, šķē̦rsu! BW. 26178, 6. šķē̦rsu, juku savārstītas frazes RA.
Avots: ME IV, 37
Avots: ME IV, 37
varžāt
I varžât, -ãju, kreuzweise binden Serben; (aus Garn, Schnüren) flechten, wirken (mit ar̂ ) Blumenhof, Raiskum; "savārstīt pavedienu, valgu sietveidīgi" Ramkau; kreuz und quer zu sammennähen Serben; "saistīt, raisīt, sarežģīta Bers., Kalzenau, Lubn., Meiran; "ievilkt, režģīt" (auf Stricke bezogen) C. (mit ar̃ ); (in der Eile) oberflächlich nähen Memelshof, (mit ar̃ ) AP., C.; "šâ, tâ saistīt, vārstīt" Ramkau; (ein Loch im Kleid) mit Zwirn stopfen Kosenhof (mit ar̂). Vgl. varažât und varzât.
Avots: ME IV, 482, 483
Avots: ME IV, 482, 483