savaiņoties
savaiņuôtiês, sich einen Schaden antun, sich verletzen: var˙būt Robe̦ris tuoreiz savaiņuojās Saul. III, 27. viņš bija pārsitis galvu un varbūt arī citādi savaiņuojies 91.
Avots: ME III, 779
Avots: ME III, 779
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'savaiņoties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'savaiņoties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos: