savdabām, Adv., = savā nuodabā,für sich hin, in sich zurückgezogen:suoļuoja tad atkal savdabām tāļāk Siliņš 1. 6. sieviete nuoraugās savdabām tāļumā MWM. VIII, 289.
rievâtiês, -ãjuôs,tollen, scherzen, Unsinn treiben:kāzinieki saturas rāmāki, lai gan arī diezgan rievājas un dzied RKr. VI, 99. dažādi rievājušās, kâ jau meitas savdabām LP. VII, 863. Zunächst wohl aus mnd. reven "unsinnig reden".