uzņem̂t,
uzņem̃t,1) aufnehmen U.,
aufheben Wid.:
uzņemt nuokritušuo grāmatu nuo grīdas Salis.
tevis dievs vēl nav debesīs uzņēmis Kaudz. M. 23.
uzņemt valdziņus (acis Salis) Bers., Golg.,
die (heruntergefallenen) Maschen am Strickzeug aufnehmen;2) aufnehmen, absorbieren: ziveļļa tiek vis˙vieglāk... uzņe̦mta asinīs MWM. VII, 345;
3) aufnehmen U.,
bewirten: nama māte... uzņēma preceniekus ar vakariņām BW. III, 1, S. 86.
viesus uzņemt Kav.;
4) unternehmen: uzņemt kara gājienus Konv.
2 1052;
5) übernehmen, auf sich nehmen; aufnehmen, beginnen: uzņemt darbu,a) eine Arbeit beginnen U.;
b) eine Arbeit übernehmen Kav.
uzņemt vietu (māju), ein Gesinde zur Pacht übernehmen Kav.
ar gaili mājas nevar uzņemt Birk. Sakāmv. 75.
mēs e̦sam uzņē̦muši jaunu dzīvi, wir sind in eine neue Stelle und neue Lebensverhältnisse gegangen Blieden n. Mag. XIII, 7.
uzņemt saimnieces gaitu Neik. 6.
pēc tē̦va nāves valdīšanu uzņēma dēls Dīcm. pas. v. I, 32.
ar zirgu apgriezdamies un uzņe̦mdams jaunu vagu Janš.
likās... uz ausi, lai rītu varē̦tu uzņemt jaunuo ceļuojumu Janš. Mežv. ļ. I, 68.
tvaikuonis uzņēma atkal pilnu gaitu A. XXI, 492,
uzņemt naudu un maksāt augstus procentus Janš. Precību viesulis 48;
6) uzņemt ceļu,a) einen Weg nehmen: jauneklis... uzņēma ceļu uz pili Pas. IV, 268.
viņa uzņē̦muse gatvas ceļu MWM. XI, 264.
kas var zināt, kādu ceļu puika uzņēmis Plūd. LR. III, 271;
b) den Weg auffinden: mežā nebija... iebrauktu pē̦du, un tādēļ lē̦ti nevarējām uzņemt pareizuo ceļu Janš. Bandavā II, 257;
7) (eine Melodie) aufnehmen, (zu singen od. sprechen) beginnen: Zvirbulis... meldiņu uzņēmis Seifert Chrest. II, 179.
dzirdēja mežsargu uzņe̦mam garīgu dziesmu Janš. Bandavā I, 28.
Slē̦ga... uzņēma valuodu Alm. Kaislību varā 135,
viņš savukārt uzņēma vārdu un teica Aus.
uzņemt citu runu, von der Rede abspringen;8) anfangen zu feiern: abas... bija svē̦tvakaru uzņē̦mušas Asp. Saulgriezite 5.
svē̦tvakaru jau laikus uzņemt Janš.
lai... šabas varē̦tu uzņemt miestā Janš. Bandavā II, 82;
9) photographieren;10) jem. ins Auge fassen, sich in den Kopf setzen: kuru tie (bē̦rni) uzņe̦m, tuo vaijā un nievā bez jeb˙kāda ieme̦sla MWM.;
aufs Korn nehmen Biel U.:
viņš mani uzņēmis I Makk. 5, 44;
11) erobern (?):
u. pilsē̦tu Biel U. Refl.
-tiês,1) übernehmen: viņš uzņēmies tuo ē̦ku uzcelt, er hat übernommen, das Gebäude aufzubauen U.
uzņe̦muos visus... grūtumus Kaudz. M. 108.
kad mātes rūpes uzņe̦mas 16.
kuo tē̦vs bij uzņēmies, tuo ar izveda galā Vēr. I, 1463;
2) sich zu eigen machen: tuoreiz tādu vaļu uzņē̦musēs Janš. Bandavā I, 320;
3) sich photographieren. - Subst.
uzņemšana, das Aufnehmen: (viesu) uzņemšana bija labu labā. dziesmu uzņemšana Alm. Rud. 8;
uzņemšanâs, das Übernehmen; uzņē̦mums,1) das einmalige, vollendete Aufnehmen: Jāņa mātei... paldies par tuo labu uzņē̦mumu BW. 32843;
2) Aufgenommenes: lindruks ar diviem uzņē̦mumiem (Querfalten) Janš. Dzimtene
2 I, 79.
pātaga... gara, ar divi uzņē̦mumiem (Verknotungen) III, 117;
3) die photographische Aufnahme;4) das Unternehmen: piedalīties vis˙lielākuos uzņē̦mumuos A. XI, 476.
rūpniecības uzņẽ̦mums; uzņêmẽjs, der Unternehmer.Avots: ME IV,
362,
363