secīgs
secîgs,
1) flink
Celm., was sich fördert U.: secīgas dzirnavas, eine schnell mahlende Mühle Kokn., W.-Livl. n. U. dievi man deva secīgu vēju Odisēja IV, 73. secīgais vēstnesis V, 82;
2) folgerichtig
V.: dzīve gāja savu secīguo nenuovēršamības ceļu Plūd. Llv. II, 230.
Avots: ME III, 810
1) flink
Celm., was sich fördert U.: secīgas dzirnavas, eine schnell mahlende Mühle Kokn., W.-Livl. n. U. dievi man deva secīgu vēju Odisēja IV, 73. secīgais vēstnesis V, 82;
2) folgerichtig
V.: dzīve gāja savu secīguo nenuovēršamības ceļu Plūd. Llv. II, 230.
Avots: ME III, 810