paseglis
paseglis (unter pasedle): die Satteldecke Behnen (paseglītis), Frauenb.; "aizjūga daļa (nuo tūbas)" Auleja: pasegļi paceļ ielūkšas.
Avots: EH XIII, 170
Avots: EH XIII, 170
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'segli' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'segli' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)
segli
se̦gli: auch AP., Auleja, Blieden, Kaltenbr., Kegeln, Kokn., Lemb., Lesten, Lubn., Luttr., N.-Peb., Pankelhof, Sessw., Seyershof, Sonnaxt, Trik., Wallhof, Demin. instr. 5. seglīt[i] BW. 2521 var.; die bunten Hahnenfedern Seyershof: šis gailis ir ar vis˙smukākiem se̦gliem.
Avots: EH XVI, 475
Avots: EH XVI, 475
segli
se̦gli Manz. Lettus, U., Mag. XIII, 2, 46, Spr., Dond., Selg., Deg., Wandsen, Bauske, Frauenb., Gr.-Essern, PS., Kl., C., Lis., Wolm., Arrasch, Jürg., Golg., Saikava, Schwanb., Selsau, Heidenfeld, Bielenstein Holzb. 459, 527, der Sattel: piede̦r se̦gli pie kumeļa BW. 12216, 3. sirmi zirgi, liepas se̦gli 13614, 1. se̦glu kuoks, der Sattelbaum Wid. (fig.) lācis klupis ve̦lnam se̦gluos (hat den Teufel überfallen) LP. VI, 722. man arī ir tie paši se̦gli mugurā, auch ich habe dasselbe Kreuz zu tragen Kaudz. Mērn, laiki 34. se̦gli wohl aus se̦dli; gegenüber apr. balgnan und li. bal˜(g)nas "Sattel" wohl eher entlehnt aus slav. sedъlo dass., als damit verwandt.
Avots: ME III, 812
Avots: ME III, 812
seglināji
seglinieks
seglinieks
seglinieks
segliņš
Šķirkļa skaidrojumā (4)
pasedle
pasedle, pasegle, pasedlis, seglis">paseglis, die Satteldecke [Bielenstein Holzb. 529], Schabracke: mēness deva ze̦lta se̦dlus, sudrabiņa pasedlīti VL. ņe̦mu linu pasegiīti, paseglē sviedrus slauku BW. 33639. se̦glus liku pagalvī, paseglīti apsedzuos 33642. ņe̦mu zīdu pasegliņu (Var.: paseglīti) 31324, 2.
Avots: ME III, 96
Avots: ME III, 96
pulksts
pulksts, -s, gew. der Pl.,
1) pul˜kstis Smilt., Klunkerhede
L.; Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.; linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt. peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;
2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen
Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl. pulkstes, gen. pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);
3) ein weiches Polster am Kummet
U.: seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.
Avots: ME III, 408
1) pul˜kstis Smilt., Klunkerhede
L.; Klunker, Knoten in Flachs, Hede oder Garn: dzijs samigāta vienā pulkstī, ka nevar vairs pavediena atšķetināt Fest.; linu nuokulstas ir gatava pulksts Vīt. peles linus sakapājušas mīkstus kâ pulksti Vīt.;
2) Wurzel- und Unkrautbüschel od. Erdklumpen, die beim Eggen auf dem Felde entstehen
Druw. n. RKr. XVII, 74 (hier ein nom. pl. pulkstes, gen. pulkstu): kad tīrums ir bijis saaudzis ar zâli un kad tuo uzartu ecē, tad ecēšas save̦lk ve̦lę̄nu zâles un saknes piciņuos, kuŗus nuosauc par pulkstīm Etn. II, 97 (aus Druw.);
3) ein weiches Polster am Kummet
U.: seglinieks liek se̦dulkai cauršuvumā katra vietā mīkstu pulksti Fest.
Avots: ME III, 408
seglenājs
se̦gle̦nãjs Gr.-Buschhof, seglenājs Lis., Golg., Jürg., Arrasch, seglenājs Karls., Wid., RKr. II, 71; Konv. 1 446; Konv. 2 2099; Mežuos un ārēs II, seglināji Mag. IV, 2, 17; 78, segliņš Mag. XIII, 2, 47, Deg., Dond., Wandsen, Gr.-Essern, Bauske, Saikava, Grünh., Hinzenberg, segliņi U., Hinzenberg, C., seglenieks Mag. XIII, 2, 47, seglinieks Hinzenberg, Pfaffenhütchen, Spindelbaum, Spillbaum (evonymus europaeus L.); kŗaupainais se̦gle̦nājs, evonymus verrucosa Sep. Mežuos un ārēs II. - segliņi n. Mag. IV, 2, 78 die Früchte des Spillbaumes. - segl- hier aus sedl-; vgl. sedlināji.
Avots: ME III, 812
Avots: ME III, 812