seki
se̦ki "= sveķi; glumais piens, kuŗu nuo guovs pupiem izspiež aprauguot, vai tai labs piens" Kav. Zu sakas I.
Avots: ME III, 813
Avots: ME III, 813
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'seki' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'seki' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)
atsekties
atsekiês [li. atsisèkti],
1) sich fördern, von statten gehen:
darbs atsuokas;
2) sich besinnen, auf etw. verfallen:
nevarēdams atsekties, kur viņš ir LP. VI, 84.
Avots: ME I, 189
1) sich fördern, von statten gehen:
darbs atsuokas;
2) sich besinnen, auf etw. verfallen:
nevarēdams atsekties, kur viņš ir LP. VI, 84.
Avots: ME I, 189
Šķirkļa skaidrojumā (10)
bāris
bā`ris [C. PS., Ruj., Ermes, Salisb., AP., Jürgensburg, Roop, Wolmar, Lemsal], bāris Kand. [Dond., Selg., Erw., um Libau, Bauske, Neuenburg, Wandsen], Dem. bārītis und bāriņš, die Waise: bāram pūra prasīt, von einem Waisenkinde Mitgift verlangen BW. 4929; bāriņas pūrs, die Mitgift eines verwaisten Mädchens 4921. sveša māte bārītei 4429; bāra od. bāru [mit r auch in Bachhof, Dond. und um Libau] bē̦rns, das Waisekind; bāru od. bāriņu nauda, Mündel-, Pupillengeld; bāru od. bāriņu tiesa,
1) das den Waisen Zukommende, der Anteil am Getretde im Kornmagazine;
2) das Waisengericht.
Nach BW. 16804 soll bāriņš für bāliņš gebraucht werden. [Zu bārt "schelten"?]
Avots: ME I, 274
1) das den Waisen Zukommende, der Anteil am Getretde im Kornmagazine;
2) das Waisengericht.
Nach BW. 16804 soll bāriņš für bāliņš gebraucht werden. [Zu bārt "schelten"?]
Avots: ME I, 274
birbīne
pēkstiņš
pīkstiņš
pĩkstiņš,
1) ein Federkiel:
pīkstinā tur dzīvsudrabu Dond.;
2) eine Pfeife aus einem Gänsekiel
Dond.
Avots: ME III, 231
1) ein Federkiel:
pīkstinā tur dzīvsudrabu Dond.;
2) eine Pfeife aus einem Gänsekiel
Dond.
Avots: ME III, 231
plundurs
plundurs,
1) plundurs Salis, pluñduris Ruj., der aus Kiefernborke, Kork od. einem Gänsekiel angefertigte Schwimmer an der Angel
Sessw.;
2) eine Schwimmunterlage aus Schilf
U.;
3) ein Zeichen des Netzes auf dem Wasser
U.;
4) s. plunduris.
Avots: ME III, 357
1) plundurs Salis, pluñduris Ruj., der aus Kiefernborke, Kork od. einem Gänsekiel angefertigte Schwimmer an der Angel
Sessw.;
2) eine Schwimmunterlage aus Schilf
U.;
3) ein Zeichen des Netzes auf dem Wasser
U.;
4) s. plunduris.
Avots: ME III, 357
riebt
I riêbt (li. riebt "zuwider sein" Miežinis), riêbju, riêbu,
1) intr., ekeln, zuwider sein:
Sprw. pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. kuņas dē̦lam nesmukie vārdi . . . rieba LP. VI, 572. tas man riebj, das ist mir zuwider U.;
2) intr., im Wege sein, hindern
U., Spr.: šis akmens riebj, der Stein ist im Wege, hindert U. tas man neriebj, das hindert mich nicht, das steht mir nicht im Wege, das tut mir nichts, daraus mache ich mir nichts U.;
3) intr., tr., Böses tun, ärgern, reizen, sich rächen
Spr. (cum dat.): Sprw. uotram riebdams tik pats sev sariebsi. riebu, riebu ļautiņiem, kâ neriebu dzīvuodama: citam riebu dziedādama, citam bargi runādama BW. 1027. riebu, riebu tautiešam, riebu lielu riebumiņu, maza riebu raudādama, lieladaiļi dziedādama 1028. es savam bāliņam daudz(i) riebu ganīdama: visas viņa pļavmaliņas telītēm ēdināju 29332. viegli durvis virināju, iztikdama, neriebdama bargai dē̦lu māmiņai 23146. vai, priedīte, vai eglīte, kuo es tev ļauna riebu? vienu mizu vien nuorāvu 30252. nav viņš ne˙kā riebis Saul. III, 197. Refl. -tiês,
1) ekeln, eklig, widerwärtig sein:
vērpt viņai riebās LP. VI, 992. ķēniņam tas ļuoti riebās, ka... VII, 198. saki, vai labprāt nesi tuo jūgu jeb vai tas tev riebjas? Dünsb.; schmerzen Stelp.; man riêbjas, ich fühle mich unwohl Golg.;
2) einander im Wege sein, hindern, in Feindschaft leben:
ai, kaimiņ, nu mēs divi riebsimies: tev dēliņš, man meitiņa ik vakaru vietu taisa BW. 12482. tâ dzīvuot meitiņām, kâ baltām aitiņām: ne riebties, ne bārties, ne turēt ienaidiņu 6524 var.;
3) = atriêbtiês, sich rächen Spr.: kungs it līksms un varē̦tu pie druošas meitenes riebties Elbervelt Līksmības grāmata 215. - Subst. riêbšana, das Hindern; das Ärgern, Reizen; die Rache; der Verdruss: e̦lka bilde bij nuolikta par riebšanu... nama kungam (zum Verdruss dem Hausherrn) Hesekiel 8, 3; riêbums,
1) der Ekel, Widerwille:
piedzē̦rušais saceļ riebumu pret sevi Sassm. nuo ļauna cilvē̦ka ik˙katrs ar riebumu nuovēršas Ahs.;
2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ärgerns, Reizens, Schadens; die Rache;
riêbẽjs, wer hindert, ärgert, reizt, schadet, Böses tut : tē̦vuzemes riebējs Altr. asins zieds 60. Nebst raîba II, suoraibs, suoriba wohl (nach Leskien Abl. 280) zu li. riebris "fett" (urspr.: "widerwärtig"), und weiterhinwenn von der Bed. "reissen" auszugehen ist (vgl. russ. рвать "reissen" : его рвет "er erbricht sich") - zu norw. ripa "abreissen", rīpa "ritzen", mnd. repe "Flachsraufe", and. rīpi "reif", resp. an. rífa "zerreissen" u˙a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345.
Avots: ME III, 542, 543
1) intr., ekeln, zuwider sein:
Sprw. pilnam vē̦de̦ram gardumi riebj. kuņas dē̦lam nesmukie vārdi . . . rieba LP. VI, 572. tas man riebj, das ist mir zuwider U.;
2) intr., im Wege sein, hindern
U., Spr.: šis akmens riebj, der Stein ist im Wege, hindert U. tas man neriebj, das hindert mich nicht, das steht mir nicht im Wege, das tut mir nichts, daraus mache ich mir nichts U.;
3) intr., tr., Böses tun, ärgern, reizen, sich rächen
Spr. (cum dat.): Sprw. uotram riebdams tik pats sev sariebsi. riebu, riebu ļautiņiem, kâ neriebu dzīvuodama: citam riebu dziedādama, citam bargi runādama BW. 1027. riebu, riebu tautiešam, riebu lielu riebumiņu, maza riebu raudādama, lieladaiļi dziedādama 1028. es savam bāliņam daudz(i) riebu ganīdama: visas viņa pļavmaliņas telītēm ēdināju 29332. viegli durvis virināju, iztikdama, neriebdama bargai dē̦lu māmiņai 23146. vai, priedīte, vai eglīte, kuo es tev ļauna riebu? vienu mizu vien nuorāvu 30252. nav viņš ne˙kā riebis Saul. III, 197. Refl. -tiês,
1) ekeln, eklig, widerwärtig sein:
vērpt viņai riebās LP. VI, 992. ķēniņam tas ļuoti riebās, ka... VII, 198. saki, vai labprāt nesi tuo jūgu jeb vai tas tev riebjas? Dünsb.; schmerzen Stelp.; man riêbjas, ich fühle mich unwohl Golg.;
2) einander im Wege sein, hindern, in Feindschaft leben:
ai, kaimiņ, nu mēs divi riebsimies: tev dēliņš, man meitiņa ik vakaru vietu taisa BW. 12482. tâ dzīvuot meitiņām, kâ baltām aitiņām: ne riebties, ne bārties, ne turēt ienaidiņu 6524 var.;
3) = atriêbtiês, sich rächen Spr.: kungs it līksms un varē̦tu pie druošas meitenes riebties Elbervelt Līksmības grāmata 215. - Subst. riêbšana, das Hindern; das Ärgern, Reizen; die Rache; der Verdruss: e̦lka bilde bij nuolikta par riebšanu... nama kungam (zum Verdruss dem Hausherrn) Hesekiel 8, 3; riêbums,
1) der Ekel, Widerwille:
piedzē̦rušais saceļ riebumu pret sevi Sassm. nuo ļauna cilvē̦ka ik˙katrs ar riebumu nuovēršas Ahs.;
2) die einmalige, vollendete Tätigkeit des Ärgerns, Reizens, Schadens; die Rache;
riêbẽjs, wer hindert, ärgert, reizt, schadet, Böses tut : tē̦vuzemes riebējs Altr. asins zieds 60. Nebst raîba II, suoraibs, suoriba wohl (nach Leskien Abl. 280) zu li. riebris "fett" (urspr.: "widerwärtig"), und weiterhinwenn von der Bed. "reissen" auszugehen ist (vgl. russ. рвать "reissen" : его рвет "er erbricht sich") - zu norw. ripa "abreissen", rīpa "ritzen", mnd. repe "Flachsraufe", and. rīpi "reif", resp. an. rífa "zerreissen" u˙a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345.
Avots: ME III, 542, 543
seķinēt
seķinêt, -ẽju, ausfragen, ausforschen Gr.-Buschhof, Nerft: saimniece nedeva ne˙kāda miera,-seķinēja, seķinēja" un man vajadzēja visu izstāstīt Jauns. III, 61. Aus li. sekinė´ti "überall nachfolgen".
Avots: ME III, 815
Avots: ME III, 815
sūrstīties
sūrstîtiês, = sūkstîtiês 2: Andrejam bija daudz ieme̦sla kuo sūrstīties par māti AusekIis. sūrstījās, ka... šnabis e̦suot pārāk stiprs Janš. Dzimtene IV, 229. "kuo lai rakstu?" Jē̦kabs sūrstījās Bandavā I, 262.
Avots: ME III, 1134
Avots: ME III, 1134
tuksnība
tuksnība Manz. Lettus, Gliick, U., Elger Dict. 340, die Wüste, Einöde: viņš dzina . . . avis pakaļ... tuksnības (weiter hinein in die Wüste) Glück II Mos. 3, 1. kunga balss dara... tuksnību dre̦bam Psalm 29, 8. . taps... augstumi par tuksnībām (sollen... die Hohen zur Einöde werden) Hesekiet 6, 6.
Avots: ME IV, 255
Avots: ME IV, 255
zūzenis
I zūzenis, ein kleines Sausekindlein L.; ein Spielpüppchen L., eine Puppe U.; zũze̦ns C., zũzins AP., Bauske, AP., PS., ein kleines Kind (scherzweize PS.); zũzenis C., ein Knabe; zũzans AP., ein 5 - 6-jähriger Knabe: apaļš, brangs kâ zũze̦ns Nötk.
Avots: ME IV, 755
Avots: ME IV, 755