Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sekme' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sekme' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

nesekme

nesekme: kâ tādā nesekmē gudri jāsargās Lange Latv. ā. 74.

Avots: EH II, 19

nesekme

nesekme, der Misserfolg, das Malheur: kas gan savā dzīvē nav nesekmes piedzīvuojis? viena bija miega paļa, uotra darba nesekmiņa (für nesekmīte) BW. 8601. nesekmīte kājas āva, līdza nākt taisījās 17858.

Avots: ME II, 732

pasekme

‡ pasekme, = paseknis 1 (?): izmeklēja visus kaktus un pasekmes Brigadere Skarbos vējos 40. kādā krūmu pasekmē Brigadere Daugava I, 1517 (ähnlich 1497).

Avots: EH II, 171

sekme

sekme (li. sekmė "das Gelingen"), das Gedeihen, die Förderung, der gute Fortgang, Erfolg B. Vēstn. n. U. (in lefzterer Bedeutung gew. der Plur. sekmes gebraucht): strādāt ar sekmēm. Zu sekt

Avots: ME III, 814

Šķirkļa skaidrojumā (8)

bezsekmība

bezsekmĩba, sekme">bezsekme, die Erfolglosigkeit: pāliecināties par savu pūļu bezsekmību Purap.; spriest taisnu tiesu par mūsu bezsekmju vaininiekiem B. Vēstn.

Avots: ME I, 286

briedīgs

briêdîgs, im Wachtum stark zunehmend, wohlgedeihend, anschwellend, grobkörning, ergiebig, strotzend: ja aprīlī pumpuruotas apses, tad auzas būs būs briedīgas Etn. II, 73; briedīga maize, Brot, das aus gutem, im trockenen Sommer gewachsenen Korn gebacken ist, wobei wenig Mehl quellend viel Brot schafft; briedīgi graudi; briedīgas druvas; briedīgs ze̦lums; fig., briedīga pilnība, briedīgas sekmes. palievs dievu dieviņam, nu briedīga (Wachstum befördernd, fruchtbar) vasariņa BW. 1055.

Avots: ME I, 337

klaušināt

klàušinât C., klaũšinât [Bauske, Gr. - Essern, Ruj.], Smilt., Kand., klaũšņât, - ãju, Ahs., tr., freqn., hin und herfragen, nachfragen, Erkundigung einziehen: eņģelis klaušināja pēc kādas vietas LP. VII, 823. Subst. klaulšinâšana, das Fragen, Nachforschen; visi klaušinājumi tuvu un tālu palika bez sekmes Kaudz. M.; klaušinâtãjs, der Nachfragende.

Avots: ME II, 217

nesakmes

‡ nesakmes (>ostle. nasakmes ) Mahlup "?": kad aude̦kla galu nuolīdzināja. tad tuos galus sauca par nesakmēm. tuos deva bē̦rniem uz sē̦briem aiznest un nuosviest tâ, lai ni˙viens nere̦dz; tad tās nesakmes sē̦briem tīkuot, un paši varuot ātri aude̦klu nuoaust. Wohl zu nesekme.

Avots: EH II, 19

nesekne

nesekne Ruj. n. U. (unter sekme), nesekme.]

Avots: ME II, 732

neuzmanība

neuzmanĩba, die Unaufmerksamkeit: bē̦rna nesekmes ir neuzmanības se̦kas.

Avots: ME II, 737

pamazināt

pamazinât [li. pamãžinti], tr., verringern, verkleinern, vermindern: izde̦vumus, sāpes. cik necik mēs pamazināsim verdzības sekmes Kronw. Refl. -tiês, sich verringern, vermindern: tam spē̦ki deviņkārt pamazinās LP. IV, 27.

Avots: ME III, 68

pusgads

pusgads, pus˙gads, pus˙gada, das halbe Jahr, Halbjahr: pagājis kāds pus˙gads JK. ne pus˙gadu nedzīvuoju, jāju māsu apraudzīt BW. 13730, 3. pusplāna, pus˙piāna šuo danci vedu, lai mūsu pādiņa pusgadā staigā BW. 1531. sabiju tur pus˙gada. pirmajā pusgadā (Semester) šim skuolniekam bija labākas sekmes.

Avots: ME III, 427