sìetals Ronneb. n. RKr. XVI, 16, Smilt., Drosth.,
sietals, auch
sietalis Manz.,
ein Mastschwein Elv., Manz. Lettus, U., Rositten, Dricē̦ni:
kādi cūkasluopi: ne˙maz tādi kâ ziemu mitināmi pussiķi, bet tīri kâ rudeni gārdā uz baŗuokli turē̦ti siêtali 2 Janš. Dzimtene
2 III, 127.
saimniece . . . sietaliem kāpuostu dārzā lauž lapas Dz. V.
tie, ar saviem labiem draugiem sagājuši, baruojas kâ sietaļi Manz. Post. II, 22;
ein dicker Mensch U.,
ein Unmässiger, Gieriger (auch
sietala kuņģis N.-Sessau n. U.,
sìetals 2 od.
sìetalis 2 ,
ein Schimpfwort Warkl.,
sietalža Alksnis-Zundulis):
tas jau gatavs sietalža: ē̦d vai ik stundas, tuomē̦r nav paēdis! Alksnis-Zundulis. -sietala
zirgs "zirgs, kas ātri ē̦damuo cauri laiž". Wohl zu siet.Avots: ME III,
860