sietava
l sìetava: auch (mit ìe 2 ) Liepna, (mit iê 2 ) Allend., AP., Ramkau, siêtavas 2 Perkunen; ja nav nē̦zdauga, še mana s˙! BW. 19234. man nuoplīsa sietaviņa Tdz. 54729.
Avots: EH II, 495
Avots: EH II, 495
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sietava' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sietava' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
sietava
I sìetava N.-Peb., C., sìetava 2 Prl., Lös., Kr., Saikava, sietava U., Spr., Nötk., Bers., Plur. sìetavas 2 Kl., siêtava 2 Dunika, Rutzau, sietavas Alschw. n. Plutte 72, Altenwoga, Erlaa, Kalzenau, Lasd., L., Bielenstein Holzb. 416, Demin. sietavīte BW. 20500 var., sietuviņa 20500, 2, Beinlinge Manz. 10 Gespr., Fussbinde, ein wollenes, halbwollenes od. leinenes Band, das ums Bein gewunden wird, das Tuch ums Bein, das statt des Strumpfes gebraucht wird U.: zilas vai me̦lnas sietavas, t. i. .., drāna, ar kuo lielus aptin BW. III, 1, 72. kreisās kājas sietava LP. V, 13. ap lieliem zilas siêtavas 2 Janš. Precību viesulis 52. tev bij manas kājas aut, . . . nuotīt manas sietaviņas BW. 21715, 2. bez siẽtavu Tr. nar. p. № 141, 148-9. Zu siet.
Avots: ME III, 860
Avots: ME III, 860
sietava
sietava
sietavas
sietavas, in der Verbindung dze̦guzes sietavas, pinguicula vulgaris L. Trik. n. RKr. III, 72; Konv. 1 384; Frauenschuh (cypripedium calceolus L.) RKr. II, 70, Bers. Wohl auf sietava(s) I beruhend.
Avots: ME III, 861
Avots: ME III, 861
Šķirkļa skaidrojumā (10)
apsitināt
‡ apsitinât,
1) = aptī(stī)t Dunika, Frauenb., Gramsden, Kal.: a. sietavas ap kāju; a. pirkstu, acis;
2) "?" : nakts kairinājums . . . apsitināja Arvi kâ ar nepazīta reibuma vilni A. Brigadere Daugava I, 10. tuos apsitināja tālas ragu skaņas A. Brigadere ebenda 1216. Refl. -tiês,
1) = aptîtiês Gramsden n. FBR. IX, 110, Dunika, Frauenb., Kal.: apienis apsitinājies ap kārti Dunika;
2) sich (wiederholt) schnell herumdrehen:
viņš... pārareiz strauji ar tuo it kâ dejā - apsitinājās apkārt Janš. Dzimtene IV, 60.
Avots: EH I, 112
1) = aptī(stī)t Dunika, Frauenb., Gramsden, Kal.: a. sietavas ap kāju; a. pirkstu, acis;
2) "?" : nakts kairinājums . . . apsitināja Arvi kâ ar nepazīta reibuma vilni A. Brigadere Daugava I, 10. tuos apsitināja tālas ragu skaņas A. Brigadere ebenda 1216. Refl. -tiês,
1) = aptîtiês Gramsden n. FBR. IX, 110, Dunika, Frauenb., Kal.: apienis apsitinājies ap kārti Dunika;
2) sich (wiederholt) schnell herumdrehen:
viņš... pārareiz strauji ar tuo it kâ dejā - apsitinājās apkārt Janš. Dzimtene IV, 60.
Avots: EH I, 112
attīt
attît: seju nuo grumbam attīdama Ezeriņš Leijerk. I, 153. ‡ Refl. -tiês, sich (von selbst) loswickeln: sietava attinusies vaļā. kamuols attinies.
Avots: EH I, 176
Avots: EH I, 176
īpaš
‡ ĩpaš, Adv.,
1) = ĩpaši, besonders, abgesondert AP., Ramkau, (mit ì 2 ) Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt: ē̦du ī. pate savu ēdienu AP. sietavas ī. izaude Ramkau;
2) besonders, gerade:
uzaras auzas sēj ī. purvā AP, ī. pusauga meitenes dzīvuoja kre̦klā vien ebenda. ī. me̦lnajām vistām var redzēt baltas ausītes Linden in Kurl. tur ī. (gerade zu diesem Zweck) tika piesists kuoks ebenda;
3) besonders, sehr:
ī. liels Sonnaxt:
4) ganz, gerade (wie):
vāluodze vēkš ī. kâ kaķis uz lietu AP:
Avots: EH I, 501
1) = ĩpaši, besonders, abgesondert AP., Ramkau, (mit ì 2 ) Heidenfeld, Kaltenbr., Linden in Kurl., Sonnaxt: ē̦du ī. pate savu ēdienu AP. sietavas ī. izaude Ramkau;
2) besonders, gerade:
uzaras auzas sēj ī. purvā AP, ī. pusauga meitenes dzīvuoja kre̦klā vien ebenda. ī. me̦lnajām vistām var redzēt baltas ausītes Linden in Kurl. tur ī. (gerade zu diesem Zweck) tika piesists kuoks ebenda;
3) besonders, sehr:
ī. liels Sonnaxt:
4) ganz, gerade (wie):
vāluodze vēkš ī. kâ kaķis uz lietu AP:
Avots: EH I, 501
ķilla
nomelnot
nùome̦l˜nuôt,
1): auch Iw.; sietavas auduši baltas un tad nuome̦lnuojuši me̦lnas AP.;
2) (s. unter nùomel˜nêt): nuome̦lnuojuši skursleņi Jauns. Raksti VI, 52.
Avots: EH II, 67
1): auch Iw.; sietavas auduši baltas un tad nuome̦lnuojuši me̦lnas AP.;
2) (s. unter nùomel˜nêt): nuome̦lnuojuši skursleņi Jauns. Raksti VI, 52.
Avots: EH II, 67
sasitināt
sasitinât, tr., einschlagen, einwikkeln, einhüllen: s. (= satît) sietavas ap kājām Dunika. sulainis tuo sasitina un iebāž suomā JK. III, 1. Refl. -tiês, sich einschlagen, einwickeln, einhüllen Grünh.: tas sasitinājas ciešāk mētelī Alm.; sich zusammenwickeln, -rollen: zaltis sasitinājies sildās saulē Dunika.
Avots: ME III, 730
Avots: ME III, 730
sietuve
sìetuve,* in der Verbind. grāmatu sietuve (sietava Konv. 2 1090), die Buchbinderei; sieru sietuve, die Käserei Konv.; susekļu sietuve, die Bürstenbinderei Dr.
Avots: ME III, 861
Avots: ME III, 861
sītava
sĩtava, eine tiefe Stelle im Bach (bei Krümmungen, Windungen eines Baches) Wain.: ne˙tālu nuo laipām bija kādā līkumā re̦dzama plaša un ... brangi padziļa sītava Janš. Dzimtene IV, 23. Vgl. sietus, sietava.
Avots: ME III, 855
Avots: ME III, 855
tītiņš
I tītiņš,
1) tîtiņš 2 Siuxt, Plur. tîtiņi 2 Bauske, eine Pflanze;
tītiņš V., die Winde; tītiiņš Mag. IV, 2, 30, Plur. tītiņi St., U., Mag. IV, 2, 77, Konv. 2 2123, die Zaunglocke, Ackerwinde (convolvulus arvensis L.): tītiņa ziediņš Rainis Gals un sākums 45;
2) Plur. tītiņi, Sommerfäden
Brasche, Spinngewebe: zirnekļa tītiņus JK. VI, 53;
3) Plur. tītiņi Lasd., = sietava">sietava I. Zu tît.
Avots: ME IV, 207
1) tîtiņš 2 Siuxt, Plur. tîtiņi 2 Bauske, eine Pflanze;
tītiņš V., die Winde; tītiiņš Mag. IV, 2, 30, Plur. tītiņi St., U., Mag. IV, 2, 77, Konv. 2 2123, die Zaunglocke, Ackerwinde (convolvulus arvensis L.): tītiņa ziediņš Rainis Gals un sākums 45;
2) Plur. tītiņi, Sommerfäden
Brasche, Spinngewebe: zirnekļa tītiņus JK. VI, 53;
3) Plur. tītiņi Lasd., = sietava">sietava I. Zu tît.
Avots: ME IV, 207
uzmauči
uzmauči, eine Art Wadenwärmer, die über den Strümpfen getragen werden: Rucavā un Alšvangā apakš zeķēm pave̦lk sietavas un pāri par ikriem uzve̦lk vēl uzmaučus Plutte 72; "Manschetten" MSil.
Avots: ME IV, 356
Avots: ME IV, 356