Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'siku' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'siku' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

siku

siku, suku, von hastigem, hurtigem Gehen Kurl. n. U.

Avots: ME III, 838


sikulis

sikulis A.-Schwanb., der Ziegenbock. Vgl. sik.

Avots: EH II, 486

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

sikot

sikuôt, sich rühren, sich rasch bewegen L. A. n. U.: ... sikuo uz visām malām; vgl. sikât.

Avots: ME III, 838

Šķirkļa skaidrojumā (6)

apsikt

apsikt, auch apsīkt Spr., intr.,

1) umfallen, umsinken, versinken:
te apsiku (Var.: apstrigu) ciemiņuos kā ar siena ve̦zumiņu BW. 16825;

2) verdunsten, betrocknen, versiegen, geringer werden, in der Entwickelung zurückbleiben:
ūdens apsīk. zuši apsīkuši ("zaudējuši mitrumu") Bewr. rakstniekam dzīves cīņā spē̦ki apsīk Vēr. II, 105. kad saka:"ūja, cik liels bē̦rns,"tad bē̦rns vairs neauguot, bet apsīkuot augumā Naud. mēs šuogad pavisam darbuos apsikuši, wir sind zurückgeblieben Grünh. apsika nācējs, nemaz vairs nere̦dz Alm. - "Von Fischen: zurückbleiben in einer tiefern Stelle, wenns rund herum ausgetrocknet ist"U. [laiva apsikusi Warkland, Nerft, Kreuzb., ist nach dem Fallen des Wassers auf dem Trockenen geblieben]. Ausserdem gibt es im Lett. ein Präs. apsieku (= li. apsenkù), versieche, werde winzig, lasse nach: sātībniecības aģitācija ātri apsiek Pūrs III, 58. tu sataisies, bet nu tik neapsieci Rain. MWM. III, 94. apsikums, das Nachlassen, Stocken.

Avots: ME I, 119


kumt

[I kùmt Jürg., C., kumstu, kumu Warkl., Welonen, krumm, buckelig werden; vgl. auch sakumis, atkumis. Nebst atkumu und uzkumu zu kums II, kumurs, kumuoss, kumulêtiês, kumulis II, li. apsikumuoti "ubrać się grubo", la. cumulus "Haufen", vgl. Būga Изв. XVII, l, 32.]

Avots: ME II, 313


sasikt

sasikt: (māsiņa) nuoplukuse, sasikuse Tdz. 35973.

Avots: EH XVI, 446


sasikt

sasikt, intr., ver-, ab-, austrocknen: zeme sasikusi Glück I Mos, 8 (S. 13), ūdeņi sasika nuo zemes virsu[s] I Mos. 8, 7.

Avots: ME III, 729


sikt

sikt, prs. sìeku (li. senkù "senke mich") od. sìk(st)u (sîkstu 2 Dond., sikstu Lis., sîku 2 Gr.-Essern), prt. siku, versiegen, fallen (vom Wasser) Brasche, vertrocknen: viļņi līdz pamatiem sīk Zeif. III, 2, 115. naudas krājums . . . sikdams sika De̦glavs Rīga II, l, 362. spējas sikušas Rainis Vēja n. I. 41. spē̦ki tam siek Vēr. II, 1118. griba siek Stari II, 930. līdz asaras man sīk Ģetes dzejas 51. Vgl. dazu Le. Gr. 575 f.

Avots: ME III, 837, 838


sveikt

svèikt,

3): zellis tūlītās sulaiņiem sveic vaļā, ka šis e̦suot ... Pas. XII, 81 (aus Smilt.). sveicis saimniekam, ka šim ... 116 (aus Serbig.). arī bāliņi sveic par Jersiku Vindedze 106;

4): ņēmās viņu s. (mit 2 ; = paļāt) Lemb.

Avots: EH II, 613