pìekùopt,
1) in Stand halten, in Pflege erhalten, sorgsam über etwas wachen: savu māju labi piekuopt, sein Gesinde, seine Wirtschaft in gutem Stande erhalten: Silnieks piekuopa... savas drēbes Lautb.. Luomi 183.
pašlabumu piekuopt SDP. VIII, 8.
līgaviņa.., piekuop mani dzē̦rumā, nuoaun kājas, liec gulē̦tu! BW. 27016, 1;
2) pflegen, tun: ar labu veiksmi piekuopis drēbnieka un kurpnieka amatus Pavas. Jāņa Latvju tauta XI, 1, 78.
neatlika vairāk laika, gaŗākas sarunas piekuopt Alm. Kaislību varā 71.
kuo cilvē̦ks paradis un augu mūžu piekuopis A. v. J. 1902, S. 239.
šuo mākslu tas labprāt piekuopa Alm. Kaislību varā 80;
3) zu sich nehmen: piekuopis atradumu, palicis bagāts LP. VII, 721.
p. (bergen) drēbes nuo lietus N.-Peb. Refl.
-tiês,1) (sich) in Stand halten, pflegen: es šuo, tuo piekuopjuos pa mājām Apsk. v. J. 1903, S. 544.
meitu mātes šinīs dienās mēdza vairāk uzpuost istabu, vairāk piekuopties RKr. XVI, 70;
2) sich od. das Seinige bergen: piekuopieties! čigāni nāk! N.- Peb.
Avots: ME III,
262,
263