nosipināt
‡ I nùosipinât "?": cilvē̦ki visi nuosipinājuši ("nuoslāpuši un nuomuocījušies") Pas. XV, 305 (aus Lubn.).
Avots: EH II, 84
Avots: EH II, 84
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sipināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sipināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
nosipināt
nosipināt
sipināt
sipinât, -ãju,
1) fein streuen
Golg., Erlaa;
2) fein regnen:
lietiņš lē̦nām kâ sipināt sipina Salis, Golg., Druw.;
3) summen
Wid. In den Bedd. 1 und 2 anscheinend zu serb. sípíti (wenn nicht serb. sip- aus syp-) "rieseln, fein regnen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 467).
Avots: ME III, 842
1) fein streuen
Golg., Erlaa;
2) fein regnen:
lietiņš lē̦nām kâ sipināt sipina Salis, Golg., Druw.;
3) summen
Wid. In den Bedd. 1 und 2 anscheinend zu serb. sípíti (wenn nicht serb. sip- aus syp-) "rieseln, fein regnen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 467).
Avots: ME III, 842
sipināt
I sipinât,
1): zögernd und langsam streuen
A.-Schwanb, ‡ Refl. -tiês A.-Schwanb., karg streuen. Zur Bed. vgl. auch nùosipinât ‡ III.
Avots: EH II, 487
1): zögernd und langsam streuen
A.-Schwanb, ‡ Refl. -tiês A.-Schwanb., karg streuen. Zur Bed. vgl. auch nùosipinât ‡ III.
Avots: EH II, 487
sipināt
uzsipināt
uzsipinât, = uzbirdinât, fein aufstreuen: uzsipini abrā iejautai mīklai vispāri miltus! Druw.
Avots: ME IV, 376
Avots: ME IV, 376