Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sirdība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sirdība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (24)

ātrsirdība

ãtrsir̂dĩba, Heftigkeit, aufbrausendes Wesen Līb.

Avots: ME I, 245

augstsirdība

aûgstsir̂dĩba ,* Hochherzigkeit: nekad nedrīkstam duomāt, ka vīrestība un augstsirdība nevar būt savienota vienā un tai pašā cilvē̦kā A. XI, 65.

Avots: ME I, 218

cēlsirdība

cē̦lsirdība, die Grossmütigkeit Plūd., Llv. II, 285.

Avots: ME I, 377

drošsirdība

drùošsir̂dĩba, die Herzhaftigkeit, Kühnheit: tie varēja izrādīt savu druošsirdību, spē̦ku un izmanību BW. III, 1, 2.

Kļūdu labojums:
izrādīt = pierādīt

Avots: ME I, 508

greizsirdība

grèizsir̂dĩba ,* die Eifersucht : drīz izgaisinās sīkuo greizsirdību Rainis.

Avots: ME I, 648

grūtsirdība

grũtsir̂dĩba, die Schwermut: slimuo ar stipru grūtsirdību Vēr. II, 312.

Avots: ME I, 670

labsirdība

labsir̂dĩba, die Gutherzigkeit: stipriem cilvē̦kiem piemīt labsirdība LP. XIII, 522 [falsch!].

Avots: ME II, 398

lētsirdība

lẽtsir̂dĩba, die Zärtlichkeit St.; die Nachgiebigkeit Smilt.; [leicht zu bewegendes Gemüt U.].

Avots: ME II, 463

lielsirdība

liẽlsir̂dĩba,

1) die Heftigkeit, Hartnäckigkeit:
savā lielsirdībā viņš izdara daudz aplamību;

2) die Grossmut
(ungew.): par jūsu lielsirdību pateicuos Alm. dievs viņu bija ar lielsirdību un gaišu prātu apbalvuojis Launitz Stāsti 67.

Avots: ME II, 502

šaursirdība

šàursir̂dĩba,* die Engherzigkeit Vēr. II, 479; A. 1896, S. 401; Jauna Raža IV, 62.

Avots: ME IV, 7

sirdība

sir̂dĩba,

1): spē̦ks man ir ruokâs, s. krūtīs Blaum. Raksti V 5 (1939), 221.

Avots: EH II, 488

sirdība

sir̂dĩba,

1) der Mut, der Eifer:
jūs caur savu uzticību, krietnību, sirdību un labsirdību e̦sat pelnījuši Lautb. Luomi 10. arī mazas kārtas cilvē̦kam vīrestība un sirdība krūtīs mīt ebenda 65;

2) das Erbostsein, der Zorn
U.

Avots: ME III, 843

skaidrsirdība

skaĩdrsir̂dĩba, die Reinheit, Lauterkeit des Herzens Vēr. l, 685.

Avots: ME III, 865

vaļsirdība

vaļsir̂dĩba, die Offenherzigkeit, Offenheit: vaļsirdība pret vaļsirdību (gegenseitige Offenheit) Blaum. Pazud. dēls 13. velti valkājis... manu vaļsirdību Rainis Göte VI, 73.

Avots: ME IV, 466

viensirdība

‡ viensirdība Stender Deutsch-lett. Wrtb., Eintracht.

Avots: EH II, 797

žēlsirdība

žẽlsir̂dĩba, Wehmut, Mitleiden St.; Barmherzigkeit.

Avots: ME IV, 806

zemsirdība

ze̦msirdĩba,* die Niederträchtigkeit, Gemeinheit Ahs.: liekulība un ze̦msirdība Jans. Fauni vai klauni 11. smīnēšana, pilna ze̦msirdības Niedra Kad mēnesis dilst 19.

Avots: ME IV, 712, 713

Šķirkļa skaidrojumā (8)

iemesls

iẽme̦sls,

1) [bei Manz. Lett. ieme̦sla], der Einwurf, Einrede, Vorwand, Grund zu Reibungen:
strīdīgais kaimiņš iet visur tikai ieme̦sla me̦klē̦dams Adsel n. A. XII, 560. [Der Dat. ieme̦slam, iemeslims L., St. "vorwandsweise": iemeslims kuo sacīt St., etwas vorgeben];

2) [iemesle L. W. 1921, No 51, 4 3 ], Grund:
mātei būtu bijis diezgan ieme̦sla nuoraudzīties ar drusku greizsirdības uz kaimiņu A. XX, 10(c);

3) ein Zaubermittel, zum Schädigen wo hingeworfen
U.;

4) ein Traumbild
Ruj. n. U.

Avots: ME II, 44

nedabisks

nedabisks ,* unnatürlich: nedabiska mīlestība, cietsirdība.

Avots: ME II, 710

nenoliecība

nenùoliecĩba, nenuoliedzĩba, nenùosliecĩba Wid.,

1) die Unbeugsamkeit, Unduldsamkeit:
nenuoliecība pret citu duomām B. Vēstn. garīdznieks ciešas nenuoliecības aizstāvis A. XII, 236;

2) die Missgunst:
tuo viņš tikai aiz nenuoliecības dara. tā nu ir tikai tīra nenuoliecība un griezsirdība A. XII, 892. Zu liekt.

Avots: ME II, 724

paštaisnība

paštàisnĩba, die Selbstgerechtigkeit: paštaisnība un cietsirdība nav puķes, kas kruonī vijas Neik.

Avots: ME III, 117

spars

spars (li. spãras "подпорка" bei Būga PФB. LXXIII, 338), Energie, Schwung, Wucht: ar sparu uz priekšu dzīties U., mit Schwung vorwärts streben. čūska ar visu sparu spiedās virsū LP. VI, 783. es bij[u] meita, man bij spars BW. 13186 var. krāsns de̦g pilnā sparā, ka sprakš vien Vīt. 30. aizgrābīgu sparu Pūrs I, 46. jaunekļa krūtīs dēstīja sirdības sparu Od. I, S. 20. Zu sper̂t.

Avots: ME III, 986

taisnprātība

tàisnpràtĩba, Rechtschaffenheit, Gerechtigkeit(ssinn): acis, kuŗās spuoguļuojas taisnprātība un labsirdība Kaln. Uozuolk. māc. 19.

Avots: ME IV, 125

vīdēt

I vīdêt,

1): prs. vīdēju Rite;

2): brūnuos matuos jau vīdēja pirmā sarma. visām cauri vīdēja (war vernehmbar)
skanīgā ... balss 70. gaitā un valuodā vīdēja (offenbarte sich) lē̦na labsirdība.

Avots: EH II, 792