Paplašinātā meklēšana

sir̂dsapziņa, das Gewissen: sirdsapziņa pārme̦t nepareizi darītas lietas SDP. VIII, 7.

Avots: ME III, 844

apziņa, das Wissen um etw.,

1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;

2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;

3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;

4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.

Avots: ME I, 137

ê̦sti, nagender Schmerz: sirdsapziņas ē̦sti, Gewissensbisse MWM. 1899, 478. Nach U. nur in der Verbindung sirdsē̦sti, sirdē̦sti, Herzenkummer gebräuchlich. Bei St. ēstes: ēstes sev darīt, sich selbst nagenden Kummer machen.

Avots: ME I, 577, 578

mazum, mazumis, mazums, Adv., wenig: vai tas mazum piedzīvuots! B. Vēstn. malkas ce̦nas ir mazumis cē̦lušās B. Vēstn. vai mazums luocījies es sirdsapziņas muokās MWM. VIII, 172.

Avots: ME II, 575

spaîds C., Kl., Prl., spaids ² Iw., der Druck, Zwang; die Presse; vina spaids, die Kelter IV Mos. 18, 27, rakstu spaids, die Buchdruckerpresse U.; spaidi, Bedrängnis, Folter U.: kas tevi izvedīs nuo spaida Apskats 1903, S. 37, spaidu darbi, Zwangsarbeiten. spaidu brīdī palīdzēt ar naudu Aps. J. III, 11. sirdsapziņas spaidi Jauna Raža IV, 33. viņu spaiduos staipa MWM. VI, 408. kuruos vīna spaiduos tuo (vīnu) gatavuo U. b. 64, 33. Auch ein nom. pl. spaidas: visas spaidas (Nöte, Bedrängnisse) un vaidas Zeif. Chrest. II1, 318.

Avots: ME III, 980