Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'sirmt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'sirmt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

iesirmt

ìesirmt, ergrauen A. XII, 560.

Avots: ME II, 63


sasirmt

‡ *sasirmt, ergrauen: ieraugām sasirmušu ve̦cu tē̦vu Pēt. Av. III, 411

Avots: EH XVI, 446


sirmt

sirmt: tu runā vēl kâ bē̦rns, lai gan jau dažu gadu sirmsti Janš. Mežv. ļ. II, 309. "gähren" ME. III, 847 zu verbessern in "gären".

Avots: EH II, 489


sirmt

sirmt, grau werden U.: mati sìrmst 2 Lis. alus sirmst (beginnt zu gähren) Golg.

Avots: ME III, 847

Šķirkļa skaidrojumā (1)

sirms

sir̃ms (li. šìrmas "grau" bei Būga Aist. Stud. 138 und Tiž. II, 475),

1) grau, silbergrau
U.: sirmi mati, graues, weisses Haar. Sprw.: sirms kâ se̦sks. sirmais, der Grauschimmel U., "пестряк (конь, волк)" Spr. - sirmā stunda, die Dämmerstunde: skuolnieki iznāca pa sirmuo stundi pa ielām pastaigāt A. XVII, 482. vakaruos, pa sirmuo stundu . . . Plūd. LR. III, 83;

2) grau
(fig.), alt: sirmti se̦natne, die graue Vorzeit. varēja nuodzīvuot . . . sirmu mūžu Alm. Kaislību varā 95. daudz šis akmens pieredzējis savā sirmajā mūžā A. Upītis. vē̦ruot dziesmas sirmuo ve̦cumu SDP. VIII, 14. zē̦ns nuo sirmas dzimtas (aus altem Geschlecht) MWM. VIII, 86. - Subst. sir̃mums, das Grausein, Greisesein U.; das Alter: matuos jau spīdēja sirmums Aps. tikai bārdā varēja manīt drusku sirmuma Aps. VI, 5. Nebst sir̃ks und li. širvas "grau" wohl zu sar̂ma (s. dies, sowie auch Brückner KZ. XLV, 316 und Petersson Zwei sprachl. Aufs. 18).

Avots: ME III, 846, 847