iesirst
ìesir̂st, - stu, - du, auch refl. - tiês, zornig, böse werden: upīte iesirdusi čaluo MWM. VIII, 289. vīrs neiesirdās JR. VII, 73.
Avots: ME II, 63
Avots: ME II, 63
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'sirst' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'sirst' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
iesirsties
[I ìesirtiês, - sirstuôs, - sīruôs Linden (Kurl.), zu grollen anfangen: tu esi iesīrusēs uz manām meitenēm Janš. Dzimtene I, 289.] kāpēc tu esi tāds iesīries? Apsk. I, 354.
Avots: ME II, 63
Avots: ME II, 63
nosirsties
‡ nùosirstiês, = nùosir̂ditiês: popi nuosirdās, kam jis atjēme juo drēbes Pas. XII, 211 (aus Preiļi).
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
nosirstīties
sirst
sirsties
sirstīties
sir̂stîtiês Lis., sirstuôtiês Bers., sich ärgern, zürnen: šī... sirstījās bargiem vārdiem par kādu šuvēju RA. izlikdamās, it kâ uz Pēterīša sirstītuos Vīt. 52. Zu sir̂ds; vgl. li. širstu "werde zornig" Tiž. I, 155.
Avots: ME III, 847
Avots: ME III, 847
Šķirkļa skaidrojumā (3)
atskabarga
atskabar̂ga [in Ronneb.: ackabar̂ga], atskabar̂gs, auch atskabardze Mag. III, 1, 99 und RKr. XVII, 139, atskabarda Laud., Bers., Erlaa,
1) Gegensplitter, Widerhaken:
zara atskabargas A. XII, 678. dzeluoņa atskabargas A. XV, 1, 492. šī nu ar mani tāda vien, kā atskabarga A. XX, 411. sirsties pretī kā atskabarga, borstig, widerhaarig sein Kaudz. M. iekuodusies kā atskabarga šinī pinze̦lē̦tājā A. XVII, 6, hängt wie eine Klette, hat sich sterblich verliebt;
2) Nietnagel:
kad nuo susekļa iztīrī cita matus, tad ruokām me̦tuoties atskabargas Etn. IV, 116. [Bei Manz. Post. I, 163 atskabars geschrieben.]
Avots: ME I, 191
1) Gegensplitter, Widerhaken:
zara atskabargas A. XII, 678. dzeluoņa atskabargas A. XV, 1, 492. šī nu ar mani tāda vien, kā atskabarga A. XX, 411. sirsties pretī kā atskabarga, borstig, widerhaarig sein Kaudz. M. iekuodusies kā atskabarga šinī pinze̦lē̦tājā A. XVII, 6, hängt wie eine Klette, hat sich sterblich verliebt;
2) Nietnagel:
kad nuo susekļa iztīrī cita matus, tad ruokām me̦tuoties atskabargas Etn. IV, 116. [Bei Manz. Post. I, 163 atskabars geschrieben.]
Avots: ME I, 191
nosirdīties
nùosir̂dîtiês [Pas. II, 294], nùosir̂stîtiês, sich abärgern: par tuo citas sievas nevarēja diezgan nuosirdīties MWM. X, 890. ve̦lns tikai nevarēja vien pats uz sevi nuosirstīties LP. VII, 1180. (es jau arī dažreiz nuosirstuos... par visām tām pavēlēm Janš. Dzimtene V, 258.]
Avots: ME II, 846
Avots: ME II, 846
sirties
sir̃ties, siŗuôs od. sir̃stuôs, sīruôs Karls.,
1) sich ärgern, zümen:
nevajaga uz mani sir̃ties Janš. Dzimtene 2 I, 289. es uz tevi . . . nesirstuos un ne˙kad nee̦smu sīrusēs ebenda;
2) erschrecken
(intr.) Neik., W.-Livl. n. U. In der Bed. 1 ist sirties wohl eine Neubildung (z. B. nach mirstu: mirt) nach dem prs, sirstuos für *sirsties (prt. *sirduos), vgl. sirstīties. In der Bed. 2 zu sērmelis?
Avots: ME III, 848
1) sich ärgern, zümen:
nevajaga uz mani sir̃ties Janš. Dzimtene 2 I, 289. es uz tevi . . . nesirstuos un ne˙kad nee̦smu sīrusēs ebenda;
2) erschrecken
(intr.) Neik., W.-Livl. n. U. In der Bed. 1 ist sirties wohl eine Neubildung (z. B. nach mirstu: mirt) nach dem prs, sirstuos für *sirsties (prt. *sirduos), vgl. sirstīties. In der Bed. 2 zu sērmelis?
Avots: ME III, 848