skāde
skãde: piecas skādes (Unglücksfälle) vasarā Tdz. 53881. puisim s. nuotikuse BW. 12814. divi skādes padarīju 9979, 1. man skādīte lē̦kusies 1691.
Avots: EH II, 504
Avots: EH II, 504
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skāde' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skāde' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
skāde
skãde, skāda Glück, der Schade; das Unglück Lind.: Sprw. skāde vīram par ķēvi, - aste vien palikusi ruokā. nevar ne˙vienam skādas darīt Glück Boruch 6, 13. tās (lietas) e̦smu par skādu turējis (habe ich . . . für Schaden geachtet) Philipper 3, 7. skādē iet, einen Schaden anrichten (vom Vieh): vai . . . nebūs kāds aizzadzies un iegājis skādē A. XI, 897. nuoķīlāja luopiņu, kas nevilšu kaut kur iegājis skādē Siliņš 63. ugunsskāde Lind., skãde PS., der Feuerschaden: laikam tur kāda skāde. Aus mnd. schade dass.
Avots: ME III, 879
Avots: ME III, 879
skādele
skâdele: "ein Blutstrahl aus einer Wunde" ("mit à 2 ") Borchow. Vgl. ‡ skā`rdele 2 . Das Stichwort "skâdele" (ME. III, 879) durch "skãdele" zu ersetzen?
Avots: EH II, 504
Avots: EH II, 504
skādele
Šķirkļa skaidrojumā (4)
nodundot
‡ nùodunduôt, = nùoduñduruôt: leitis gan priecīgs ... , bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde ..." Pas. XII, 389.
Avots: EH II, 41
Avots: EH II, 41
nosveikt
nùosvèikt,
1) ["beglückwünschen"
Ar.; eifrig rühmen Lis.]: abas mātes nuosveica un nuoslavēja viņa gudrību Dok. A.;
2) ["sich beklagen über"
Lis.]: "skāde, ka plinte nav pielādē̦ta!" krusttē̦vs nuosveica MWM. VI, 29. [kaimiņienei izsaluši kartupeļi, viņa nuosveica vien Lis. vai, kâ viņš nu nuosveica (dich beneidend) par tevi Druw., N.-Schwanb. čigāni mani tâ piemānīja, ka nuosveicu(ôs) ("= nuosaucuos") vien Golg.;-
3) "viel Schlechtes (über andere) erzählen"
Tirsen u. a.;
4) "(einem Weggehenden) Böses nachrufen":
viņš pakaļ vien nuosveica N.-Schwanb.;
5) "apsveikt" Kursiten.) Refl. -tiês,
1) [sich verwundern
Lis.]: ļaudis nevarēja nuosveikties un nuobītnēties par tādiem brīnuma darbiem Aps.;
[2) "sich begrüssen"
Bers.).
Avots: ME II, 863, 864
1) ["beglückwünschen"
Ar.; eifrig rühmen Lis.]: abas mātes nuosveica un nuoslavēja viņa gudrību Dok. A.;
2) ["sich beklagen über"
Lis.]: "skāde, ka plinte nav pielādē̦ta!" krusttē̦vs nuosveica MWM. VI, 29. [kaimiņienei izsaluši kartupeļi, viņa nuosveica vien Lis. vai, kâ viņš nu nuosveica (dich beneidend) par tevi Druw., N.-Schwanb. čigāni mani tâ piemānīja, ka nuosveicu(ôs) ("= nuosaucuos") vien Golg.;-
3) "viel Schlechtes (über andere) erzählen"
Tirsen u. a.;
4) "(einem Weggehenden) Böses nachrufen":
viņš pakaļ vien nuosveica N.-Schwanb.;
5) "apsveikt" Kursiten.) Refl. -tiês,
1) [sich verwundern
Lis.]: ļaudis nevarēja nuosveikties un nuobītnēties par tādiem brīnuma darbiem Aps.;
[2) "sich begrüssen"
Bers.).
Avots: ME II, 863, 864
nožēlot
nùožẽ̦luôt,
2): auch Wilzen; ‡
3) (liebkosend) beschwichtigen, beruhigen:
n. maziņuo, lai neraud Frauenb. rāja mani māmulīte, izrājuse nuožē̦luoja BW. 4186; ‡
4) geizend zu knapp anfertigen
Lems.: nuožē̦luoti (= šauri) brunči. Refl. -tiês: leitis gan priecīgs ..., bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde, ka ..." Pas. XII, 389.
Avots: EH II, 110
2): auch Wilzen; ‡
3) (liebkosend) beschwichtigen, beruhigen:
n. maziņuo, lai neraud Frauenb. rāja mani māmulīte, izrājuse nuožē̦luoja BW. 4186; ‡
4) geizend zu knapp anfertigen
Lems.: nuožē̦luoti (= šauri) brunči. Refl. -tiês: leitis gan priecīgs ..., bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde, ka ..." Pas. XII, 389.
Avots: EH II, 110
saguzums
saguzums "?": cāļi pēc gaiļa saguzuma (für saguruma?) tam it ne˙kādas skādes nebija darījuši. Aus Ligat wird ein part. saguzis "erkrankt" (gailis saguzis) mitgeteilt.
Avots: ME II, 633
Avots: ME II, 633