izskārdīt
izskā`rdît (li. išskardýti), freqn. von izšķḕrst, tr., auseinanderwühlen, zerzausen; izskārdīts jumts, ein vom Winde zerzaustes, auseinandergerissenes Dach U., Serb. n. A. XV, 83, Sessw.
Avots: ME I, 798
Avots: ME I, 798
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skārdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skārdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
saskārdīt
saskãrdît, zerspalten, zerfetzen, zertrümmern: zibens saskārdīja bē̦rzu škembelēs C.
Avots: ME III, 732
Avots: ME III, 732
skārdīt
I skā`rdît 2 Warkl. (li. skardýti "schroten"; "zerstampfen" Jušk. SvD. 3,5, 138,4, Klaip. 20, r. скородить "eggen"), -u, -ĩju, zerteilen, zerstampfen U.: (vīra māte) lai staigāja . . . visus cē̦rpus skārdīdama [?] (Var.: spārdīdama ) BW. 25341 var. Zu šķḕrst, vgl. Būga PФB. LXXV, 144.
Avots: ME III, 880
Avots: ME III, 880
skārdīt
Šķirkļa skaidrojumā (1)
šķērst
šķḕ̦rst (li. skersti "stechend schlachten") Neuenb., Wolm., (mit ḕr 2 ) Kl., Prl., (mit êr 2 ) Bl., Dunika, lw., Līn., šķḕržu, šķḕrdu,
1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;
2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,
1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;
2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).
Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.
Avots: ME IV, 37
1) spalten, voneinanderhauen
U.; aufschneiden U. (bes. geschlachtete Tiere), sezieren Brasche, Wessen; teilen U.: šķē̦rstu (Var.: cauru) lindraciņu BW. 20442 var. šķē̦rstas nāsis... kâ jēģeŗa kumeļam 20280, 10 var. guovi šķērst Dunika. sāka zaķi šķērst pusdienas tiesai LP. V, 293. zivis šķērsi Izglītība v. J. 1910, S. 645; šķēržamais, das Pflugmesser am Rasenpflug Fest.;
2) verschwenden
St., U. Refl. -tiês,
1) sich ritzen, aufschlitzen, schneiden, stechen
U.: adatiņu klē̦vu daru..., izkaptiņu jumtu jūmu, lai dūrās, lai šķērdēs manu guovju skaudējiņa BW. 32477, 5;
2) sich verwirren
Bergm. n. U. Nebst šķērdele I und skārdīt I, li. skérdėti "platzen", suskir̃dęs "aufgesprungen", r. скородá "Egge" zu ae. sceort "kurz", mhd. scherze "abgeschnittenes Stück" u. a. (s. Trautmann Wrtb. 265 f., Walde Vrgl. Wrtb, II, 579 f., Persson Beitr. 863), resp. (wenn eine Wurzel skerdhzugrunde liegt) zu an. skarđr "verstümmelt", skarđ "Einschnitt", and. skard "zerhauen", afries. skerd "Scharte" u. a. (s. Zupitza Germ. Gut. 155).
Kļūdu labojums:
Iw., Lin. = Iw., Līn.
Avots: ME IV, 37