skaîdiẽna PS.,
skaîdiêna Prl.,
skaidiena Stockm. n. FBR. VIII, 79,
skaîdiẽne PS., C.,
skaidiene">skaidiene Seew. n. U., Mag. XIII, 2, 55, Spr., Preili n. FBR. VIII, 10 (gespr.:
skaidine̦), skaîdiêns 2 lw.,
skaidiens Wid., Kronw., Nigr., loc. s.
skaidienī BWp. 27, 8,
ein Ort, wo viele Späne aufgehäuft liegen: lasīju skaidienā skaidas Blaum.
skaldīt muižas skaidienā malku Krišs Laksts 1.
Mārtiņš skaidienā izkŗāva pārve̦stuos čakārņus A. v. J. 1902, S. 126.
Avots: ME III,
864