apskaidrība
‡ apskaĩdrĩba,* die Verklärung: viņu piepildīja tāda brīnumaina iekšēja a. Veselis Dienas krusts, S. 65.
Avots: EH I, 112
Avots: EH I, 112
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skaidrība' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skaidrība' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
neskaidrība
sirdsskaidrība
sir̂dsskaidrĩba* Stari I, 58; Seifert Chrest. II, 234, die Reinheit, Keuschheit, Lauterkeit des Herzens.
Avots: ME III, 845
Avots: ME III, 845
skaidrība
skaidrība
skaĩdrĩba,
1) die Helligkeit, Klarheit, Reinheit, Redlichkeit
U.: sirds skaidrība Latvju tauta XI, l, 50. pieņe̦mas prāts skaidrībā Kaudz. M. 7;
2) die Nüchternheit
U.
Avots: ME III, 864
1) die Helligkeit, Klarheit, Reinheit, Redlichkeit
U.: sirds skaidrība Latvju tauta XI, l, 50. pieņe̦mas prāts skaidrībā Kaudz. M. 7;
2) die Nüchternheit
U.
Avots: ME III, 864
Šķirkļa skaidrojumā (7)
izplūst
izplûst (li. išplústi),
1) intr., aus -, überströmen, aus -, überfliessen, sich ergiessen:
viņš klintis sitis, ka upes izplūdušas Psalm 78, 20. pa muti izplūda asinis Vēr. II, 443. saldas smaršas izplūda JR. IV, 66. gaisma izplūda pa visām te̦lpām A. XXI, 492. re̦snumā izplūdušais skuoluotājs Saul. bet vienīgā skaidrība nuo manas sirds izplūda karstā dieva lūgšanā Latv.;
[2) ruchbar werden
U.;
3) abortieren
U.].
Avots: ME I, 784
1) intr., aus -, überströmen, aus -, überfliessen, sich ergiessen:
viņš klintis sitis, ka upes izplūdušas Psalm 78, 20. pa muti izplūda asinis Vēr. II, 443. saldas smaršas izplūda JR. IV, 66. gaisma izplūda pa visām te̦lpām A. XXI, 492. re̦snumā izplūdušais skuoluotājs Saul. bet vienīgā skaidrība nuo manas sirds izplūda karstā dieva lūgšanā Latv.;
[2) ruchbar werden
U.;
3) abortieren
U.].
Avots: ME I, 784
iztaujāt
iztaũjât, ‡ Refl. tiês: eine Zeitlang, zur Genüge (ohne Erfolg) ausfragen, Erkundigungen einziehen: iztaujājuos vis˙apkārt, bet skaidrības nedabūju Jürg.
Avots: EH I, 488
Avots: EH I, 488
noņergāt
nùoņe̦rgât,
1) "?": šis jau gluži nuoņe̦rgājis Kleinb.;
[2) "verhunzen, heruntermachen"
MSil.; "abnörgeln" Bers., "auslachen" Lös., Vank.; "nuomuocīt (ein junges Tier)" Frauenb.;
3) n. ēdienu "zu essen beginnen, aber nicht aufessen"
Alt-Bergfried; eine Speise ohne Appetit, wühlend und wählerisch essen Dickeln;
4) "abreissen":
n. grāmatai visus stūŗus N.-Peb.;
5) (die Zähne) fletschen
(perfektiv): suns gan nuoņe̦rgāja zuobus, bet nedz rēja, nedz kuoda Vīt. - Refl. -tiês "?": viņš visādi nuoņe̦rgājās, bet ne˙kādas skaidrības nebij Vīt.].
Avots: ME II, 826
1) "?": šis jau gluži nuoņe̦rgājis Kleinb.;
[2) "verhunzen, heruntermachen"
MSil.; "abnörgeln" Bers., "auslachen" Lös., Vank.; "nuomuocīt (ein junges Tier)" Frauenb.;
3) n. ēdienu "zu essen beginnen, aber nicht aufessen"
Alt-Bergfried; eine Speise ohne Appetit, wühlend und wählerisch essen Dickeln;
4) "abreissen":
n. grāmatai visus stūŗus N.-Peb.;
5) (die Zähne) fletschen
(perfektiv): suns gan nuoņe̦rgāja zuobus, bet nedz rēja, nedz kuoda Vīt. - Refl. -tiês "?": viņš visādi nuoņe̦rgājās, bet ne˙kādas skaidrības nebij Vīt.].
Avots: ME II, 826
saduļķēt
saduļ˜ķêt, saduļ˜ķuôt, tr., trüben (auch fig.): upes ūdeni saduļķuo Konv. 1577. gaiss, kas bijis mūsu plaušās, arvien saduļkuos kaļķūdeni. tev katra duoma galvā jūk kâ ūdens saduļķē̦ts Krūza. vis˙skaidrākās atziņas tūlīt steidz saduļķuot Jans. Refl. -tiês, sich trüben, getrübt werden (auch fig.): upes te̦k saduļķuojušās. strautiņš, kas vēl nav saduļķuojies kalnājuos. saduļķējušās asinis D. 118, 59. saduļķuojas ideju skaidrība Vēr. II, 1433.
Avots: ME III, 616
Avots: ME III, 616
samuldēt
samùldêt, tr., zusammenschwatzen, -faseln, -phantasieren: tukšas runas, muļķības. tā samuldēšuot nezin kuo, tâ ka vē̦lāk būšuot... neiespējami pie kādas skaidrības tikt Zalktis. kuo tad tas plenderis tur... samuldēja? A. XX, 84.
Avots: ME II, 690
Avots: ME II, 690
skaidrināt
smalstīties
smalstîtiês,
1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":
2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.
Avots: ME III, 953
1) "sich umhertreiben"
Siuxt; "faulenzen, slaistīties":
2) "?": Dze̦guzītis ar tâ tik smalstījās vien; ne˙kādas skaidrības nevarēja dabūt A. v. J. 1902, S. 388.
Avots: ME III, 953