skaidrīgs
skaĩdrîgs,
1) reinlich, hell, rein
U.;
2) verständig, aufgeweckt
Salis: pate skaidrīga, bet pats tāds tūļīgs Duomas III, 202.
Avots: ME III, 864
1) reinlich, hell, rein
U.;
2) verständig, aufgeweckt
Salis: pate skaidrīga, bet pats tāds tūļīgs Duomas III, 202.
Avots: ME III, 864