Paplašinātā meklēšana

‡ àizskàistiês Golg., ein wenig ergrimmen (zornig werden).

Avots: EH I, 48

apskàistiês, selten apskàist (li. apkaĩsti, ringsum heiss werden), unwillig, zornig werden: ve̦lns briesmīgi apskaitās LP. VII, 1163.

Avots: ME I, 121

atskàistiês, sich satt ärgern: A. skaitās un atskaitās MWM. VII, 498.

Avots: ME I, 191

ìeskàistiês, auch ìeskàist Spr., zornig, böse werden: par tuo zirnēklis ieskaities vēl vairāk Etn. II, 176.

Avots: ME II, 64

izskàistiês, zur Genüge, längere Zeit grollen: Antuons skaitās, izskaitās un atskaitās MWM. VII, 498.

Avots: ME I, 797

nùoskàistiês, in Hitze geraten, heftig erzürnen, sehr böse werden: nuoskaisties kâ žīda biezputra Grünh. viņš nuoskaities tīri zili me̦lns.

Avots: ME II, 847

pãrskàistiês, über die Massen böse, zornig werden: kungs pa˙visam pārskaities LP. V, 287.

Avots: ME III, 175

[paskàistiês, sich ein wenig erbosen: lai nu paskaišas!]

Avots: ME III, 99

pìeskàistiês,

1) etwas zornig werden:
viņš ir drusku pieskaities;

2) kuo nu tik daudz pieskaitīsies? was soll man so viel zürnen?

Avots: ME III, 290

saskàistiês: lai ar tuo cilvē̦ku ... nebūtu jāsaskaistas Lttic. 196.

Avots: EH XVI, 447

saskàistiês, zornig, ärgerlich werden, sich ereifern U.: kungs vēl vairāk saskaišas LP. V, 288. ļaunie gari saskaitušies VI, 197. lielkungs par puiku saskaistas un grūda tuo pie zuosīm VI, 276. Pē̦rkuonis bij ļuoti saskaities uz ļaudĩm VII, 356. Sprw.: saskaitìes kâ spunde. - Subst. saskaitums, der Zorn V.

Avots: ME III, 730

skàistiês: prs. -šuôs AP., Kegeln, Orellen, Ruj., -stuôs AP., Lieven-Bersen, Meselau, N: Laitzen, Ramkau, Serbig., Siuxt; unbek. in Dunika, Talsen (wo dafür dusmuoties), Kortenhof, Zvirgzdine (wo dafür sirdīties); es tur ne˙kā nevaru darīt, ja viņš skaistas Blaum. Raksti III ⁶ (1939), 58.

Avots: EH II, 498

skàistiês Neuenb. (in der Zstz. mit sa-), Wolm., skàistiês ² Kl., Meselau, skaîstiês ² Līn. (in der Zstz. mit sa-), Iw., skàišuôs Wolm. od. skaistuôs Glück (in der Zstz. mit ap-), U., skaituôs, bei St. und Bergm. n. U. auch skaist, sich ärgern U.; zürnen St., Bergm. n. U.; schelten, schmälen, sich zanken Ruj. n. Bergm.: kuo nu skaisties (skaities)? was ärgerst du dich U.? Zu kàist; aus den reflexiven Komposita ap-s-kaisties, nuo-s-kaisties u. a. ist ein Simplex skaist(ies) abstrahiert, indem man das -s- als zur Wurzel gehörig auffasste.

Avots: ME III, 866

uzskàistiês: "lai viņas iet!" ve̦ctē̦vs uzskaitās (sagte erbost) Sārts Druvas san 68.

Avots: EH II, 733

uzskàistiês, (nicht sehr) zornig, böse werden Spr.: uzskaities uz mani Ar. drusku uzskaitusies Saul. III, 115 (ähnlich A. XX, 36; Upīte Medn. laiki 108). tâ kâ uzskaities Kaudz. Izjurieši 276. par kuo apsargi uzskaitās Jaunie mērn. laiki III, 47.

Avots: ME IV, 377

‡ àizkàist,

1) sich erhitzen; erröten
Oknist: a. pie uguns stāvuot vai ātri skrienuot;

2) in Zorn geraten
Ass. - Kalt. Refl. -tiês, = saskaisties, zornig, böse werden Kaltenbrunn, Oknist.

Avots: EH I, 28

‡ bizeņuôtiês "skaisties">skaisties, trakuot" AP.

Avots: EH I, 222

II gaisteklis "jem., der die rechte Zeit zu etwas nicht abwartet kann" Bers. n. A. XII, 869. Daselbst die zugehörige Verbalform: kuo tu nu gaisties (sage man zu jem., der sich an den Tisch zum Essen zu setzen eilt, bevor andere Platz genommen haben); viņš nevar aiz darba gaisties (?). - Aus AP. wird angegeben: kuo jūs te gaistaties = ālējaties (?). In Bers. sei gaisties synonym mit skaisties (?).

Avots: ME I, 587

miêrĩba, die Zufriedenheit L.; der Friede, die Ruhe: laimīgs tas, kuŗa sirdī mierība mājuo LT. XI, 1, 71. upe, pilna mierības, te̦k diže̦ni un cē̦li savu gaitu Krilova pas. 78. [ve̦cais vīrs ar˙vien vairāk sāka skaisties un zaudēja savu mierību De̦glavs Rīga II, 1, 49.]

Avots: ME II, 654

nùotust [Alswig, Jürg.],

1) auch refl. -tiês Zb. XVIII, 296, ein Gestöhne von sich geben
Tirsen, Erlaa, Drobbusch, Druw., Prl., N.-Schwanb., "aizkusumā nuopūsties" Autz, Lennew., Bers.: viņš nuožāvājās un nuotusa Saul. [mirstuot nuotusa vien Vank., Serben, Peb., Lös., Sessw., Sermus, Grünh. smagi... nuotusdams Valdis Stabur. b. 8;

2) "?": līdz vakaram nuotusīsi? Leijerk. I, 252;

3) "nuoskaisties" Kerstenbehm;

4) "stöhnend od. keuchend (etwas Schweres) fortwälzen od. wegheben":
tad nuotusi gan? Lis.;

5) "still und gleichsam für sich (etwas) sagen"
Dricē̦ni.]

Avots: ME II, 879

pìekâpt Spr.,

1) von Einsteigenden gefüllt werden:
laiva piekāpa pilna ar ļaudīm Salis;

2) hinzusteigen.
Refl. -tiês ,

1) zu Kreuze kriechen
U.;

2) nachgeben, ablassen von Anforderungen:
miera labad viņa bij gatava piekāpties tik tāļu A. XX, 127. kad viņš nuoģida, ka sieva sāk skaisties - tas tūliņ piekāpās Jaunā Raža IV, 47;

3) Vergebung, Versöhnung suchen
U.;

4) Ehrfurcht haben
U.

Avots: ME III, 256

I tĩtît: "mulsināt, ķircināt" (mit î) Gr.-Buschh. Refl. -tiês,

1): "skaisties; būt neizdabājams" (prs. tĩtuos) Orellen; teļš tĩtās (= niķuojas): nedzeŗ Seyershof. pieci, seši tē̦vam dē̦li, viens pats tē̦va kumeliņš; ij tā paša nebaraoja, cits uz cita tĩtījās BW. 3138 var.

Avots: EH II, 687

‡ vamslis "?": kâ nu jūsu nebēdnieks šī vamšļa dēļ var skaisties ...! Blaum. Raksti VII ⁵ (1935), 112.

Avots: EH II, 755