Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skaitlis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skaitlis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

daudzskaitlis

daũdzskaitlis, der Plural, die Mehrzahl: daudzskaitlinieki ir tādi vārdi, kas lietuojami tikai daudzskaitlī.

Avots: ME I, 444

neskaitlis

neskàitlis: auch Pēt. Av. 1862, S. 227.

Avots: EH II, 19

neskaitlis

neskàitlis ,* die Unzahl, Menge: ieviešas neskaitlis kuodīgu kukaiņu SDP. I, 10.

Avots: ME II, 733

pamatskaitlis

pamatskàitlis,* die Grundzahl; pamatskaitļa vārds, das Grundzahlwort.

Avots: ME III, 67

priekšskaitlis

prìekšskaitlis* "der nicht periodische Teil eines Dezimalbruchs ( z. B. 58 in 0,583333....)" Konv. 2 590.

Avots: ME III, 397

skaitlis

skàitlis: auch Serbig., (mit ài 2 ) N.-Lait-zen, (mit aî 2 ) AP., Frauenb., Jürg., Kal., Lieven-Bersen, Mitau, Orellen, Talsen, (mit aĩ ) Kegeln; "die Ziffer" (neben skaits "die Zahl") BielU.

Avots: EH II, 498

skaitlis

skàitlis PS., C., Ermes, Arrasch, Walk, skàitlis 2 Kl., skaîtlis 2 Karls., Salis, Zögenhof, Widdrisch, Behnen, Selg., Gr.-Essern, skaitlis Li., skaĩtlis Wohlf., Wolm., Ruj., skaîtls 2 Dunika, skaiklis Lubn., skaitls U., die Zahl, die Ziffer; die Anzahl: gada skaitlis, die Jahreszahl. ieraugām labu skaitli muižu Lautb. Luomi 24; vgl. li. skaĩtlius "Zahl, Anzahl".

Avots: ME III, 867

skaitlisks

skaitlisks,* quantitativ Duomas I, 526; die Zahl, Anzahl betreffend: skaitliski nuovē̦ruojumi Vēr. II, 1502.

Avots: ME III, 867

vienskaitlis

viênskaĩtlis,* die Einzahl, der Singular Brasche: runā vienskaitlī Deglavs Rīga II, 1, 576.

Avots: ME IV, 666

Šķirkļa skaidrojumā (5)

mīnis

II mĩnis "skaitlis": pirmā mīnī tik un tik liku Trik.

Avots: ME II, 646

nedalāms

nedalãms, unteilbar: nedalāms skaitlis.

Avots: ME II, 710

nepāris

nepāris, nepārs, das Unpaar: nepāris arī citādi kāzās bijis ievē̦ruojams skaitlis BW. III, 1, 78. bagātai brūtei bija 11 - 15, tukšākām 7 - 11 un kalpu meitai 5 - 7, bet arvien nepārā BW. III, 52.

Avots: ME II, 727

piebriest

pìebriêst, anschwellen, -quellen, zunehmen: tīri re̦sns piebriedis LP. VI, 1, 77. krūtis piebriest Konv. 2 1153. graudi pìebriest S. D. P. I, 19. plānās šķiedras piebrieda par tumšu masu R. Sk. II, 159. dzīslas viņa pierē piebrieda Jaun. mežk. 43. skaitlis ik gadus pa kādiem simtiem piebriest Zeiferts Latv. chrest. III, 298. maki bij par daudz piebrieduši Apsīšu Jē̦kabs IIl, 12. gaiss tāds piebriedis, labības smaržas pilns De̦glavs Rīga II, 1, 12.

Avots: ME III, 240

sašļukt

sašļukt, intr., zusammenfallen, in der Dicke abnehmen, zusammenschrumpfen U.; (fig.) arm werden Ronneb.; den Mut verlieren U.: alum putas sašļuka Dunika. guba ar·vien vairāk sašļūk Purap. Kkt. 61. Horns grīļuojās un sašļuka Pasaules lāpītājs 91. ruokas nuogurs un... ceļi sašļuks Ezechiel 7, 17. tad nu ir sašļucis (sašļukuse), der (die) ist mal zusammengefallen, mager geworden Mag. XIII, 2, 69. žē̦l viņai... bija šā sašļukušā, liesā auguma A. XX, 615. biedru skaitlis sašļuka Kundziņš Kronw. 127, ieņē̦mumi bija sašļukuši Berl. Māte 32. visa vara spēji sašļūk Skuola III, 227. cerībai pa˙visam sašļūkuot A. XX, 36. Jēkaba veselība bija sašļukusi Plūd. Rakstn. II, 338. vai še nav dūšai pa˙visam jāsašļūk! Kaudz. M. 297. sašļucis prāts (entmutigter Sinn) Wolm.

Avots: ME III, 757, 758