Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skalda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skalda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (7)
skaldara
skaldarains
skaldarēt
skaldarēt
skaldarīgs
‡ skaldarîgs "?": neapstādamās čaluot savā skaldarīgajā valuodā (gemeint ist die Zigeunersprache) A. Brigadere Dievs, daba, darhs 156. skaldarīgās viešņas (gemeint sind Zigeunerinnen) ebenda.
Avots: EH II, 499
Avots: EH II, 499
skaldaris
skal̃daris Ahs., skaldaris Alksnis-Zundulis, skaldara Alksnis-Zundulis, comm., einer, der (mit der Arbeit) eilt, schnell geht, läuft: tas iet, steidz kâ skaldaris! Ahs. n. RKr. XVII, 52, iet kâ skaldara plē̦su plē̦sumis Alksnis-Zundulis. - skaldars "einer, der viel, unverschämt spricht" Katzd.: tas tik ir tāds skaldars ar savu bļaustīšanuos! Aus mnd. schaller "herumstreifender Possenreisser"?
Avots: ME III, 868
Avots: ME III, 868
Šķirkļa skaidrojumā (19)
grauzdēt
gràuzdêt [Wolm., PS., Arrasch, Jürg., Schujen u. a.], -u, - ẽju,
1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;
2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. 2 379;
3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. 2 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].
Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. 2 682 (die Phrase aus Konv. 2 682 gehört zur Bed. 1)
Avots: ME I, 640
1) rösten:
kafiju, ciguoriņus, kaņepes. Jē̦kaba dienā vajaguot dzert nuo visādas labības grauzdē̦tu kafiju, tad labība izduoduot daudz graudu Etn. IV, 91. čūskas āda jāgraudzē uz uguns un bē̦rns viņas dūmuos jākvēpina BW. I, 185;
2) brenne:
alkšņi, kuŗus... saskalda un grauzdē. uogles grauzdē arī nuo rudzu salmiem Konv. 2 379;
3) [graũzdêt Bl.], brennend härten:
sē̦rdzelzi vis+pār apdedzina jeb grauzdē Konv. 2 682. pa vēja grauzdē̦tuo klinti A. XX, 770. [Zu gruzdinât "rösten", li. griaũsti praet. (griauzdžiaũ) "пряжить, подсушивать (на огнѣ)", grūdinti "härten"; s. Leskien Abl. 297].
Kļūdu labojums:
-u, -ēju = -ēju
rösten: = 1) rösten
pirmajai nozīmei jāpiešķir fraze no Konv. 2 682 (die Phrase aus Konv. 2 682 gehört zur Bed. 1)
Avots: ME I, 640
laksis
laksis, das Stück, das Scheit, Holzscheit: malka jāsaskalda lakšus Dobl., Oberk., Infl. [Zu lakšķis, lakats?]
Avots: ME II, 416
Avots: ME II, 416
malcirksnis
malcirksnis N.-Laitzen, mal̂cìrsnis KL, = malkcirksnis: malcirksnī saimnieks skalda malku Ezeriņš Leijerkaste I, 275.]
Avots: ME II, 556
Avots: ME II, 556
paklucis
paklucis, ein Unterklotz, ein Klotz, auf welchen das Holz beim Spalten gelegt wird: malku skalda uz pakluča Ahs.
Avots: ME III, 46
Avots: ME III, 46
pārskaldīt
pãrskal̂dît, tr., entzwei-, durchspalten: kluci. lai zibens tumsu pārskaldītu MWM. VI, 356. viņš ir tas, kas sakuļ bangas, bezdibe̦nus pārskalda Asp.
Avots: ME III, 175
Avots: ME III, 175
paskaldīt
paskal̂dît, tr., ein wenig, eine Zeitlang spalten: tev malciņa jāpaskalda BW. 26078. [Refl. -tiês, mit Behagen paskal̂dît: iešu malkas paskaldīties.]
Avots: ME III, 99
Avots: ME III, 99
pirmatnība
pirmatnĩba*, die Ursprünglichkeit: ļautiņi savā pirmatnībā Jaunā Raža IV, 216. laiks katru pirmatnību drupās skalda Asp. Saul. st. 25.
Avots: ME III, 225
Avots: ME III, 225
plēste
plēsu plēsumis
plē̦su plē̦sumis, stark gestikulierend, Hals über Kopf (mit "ẽ̦") Behrshof, Lesten: iet kâ skaldara plē̦su plē̦sumis uzmetis vamzi puškārteņus; atskrien plē̦su plē̦sumis, lai guovis atvasēs nelaiž Alksnis-Zundulis.
Avots: ME III, 341
Avots: ME III, 341
rantīt
ran̂tît 2 Līn., BL, Nigr., Dond., Lautb., -u, -ĩju,
1) rantît A.-Autz, quer durchhauen, durchschneiden
U.; abhauen Bielenstein Holzb.; (ran̂tît 2 ) mit einem stumpfen Beil hauen Dunika; kerben, scheiden (für schneiden?) U.: gādājis kuokus, un akmeņus līdz ranta un skalda, lai mežmala trīc Janš.; "= ramstīt 3" Neuenb., Kalleten. Sprw.: kad rantīs, tad redzēs Ugalen, Pas. l, 316 aus Dond., wenn man schneiden wird, so wird man sehen; etwa: Probieren geht über Studieren Biel. n. U.;
2) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis gaŗuo sprediķi nuo lielā Manceļa kā rantît nuorantīja Janš. Dzimtene 2 III, 293;
3) bearbeiten:
rudzu lauku Ar.; "pūlēties": tur nu gan tev būs, kuo rañtît Neuenb.;
4) tüchtig prügeln
Dond. Ein Kuronismus resp. Lituanismus (vgl. li. rantýti "mehrfach kerben") fürs echtle. ruotît.
Avots: ME III, 477, 478
1) rantît A.-Autz, quer durchhauen, durchschneiden
U.; abhauen Bielenstein Holzb.; (ran̂tît 2 ) mit einem stumpfen Beil hauen Dunika; kerben, scheiden (für schneiden?) U.: gādājis kuokus, un akmeņus līdz ranta un skalda, lai mežmala trīc Janš.; "= ramstīt 3" Neuenb., Kalleten. Sprw.: kad rantīs, tad redzēs Ugalen, Pas. l, 316 aus Dond., wenn man schneiden wird, so wird man sehen; etwa: Probieren geht über Studieren Biel. n. U.;
2) (gleichsam hackend) jedes Wort deutlich aussprechend vorlesen:
Indriķis gaŗuo sprediķi nuo lielā Manceļa kā rantît nuorantīja Janš. Dzimtene 2 III, 293;
3) bearbeiten:
rudzu lauku Ar.; "pūlēties": tur nu gan tev būs, kuo rañtît Neuenb.;
4) tüchtig prügeln
Dond. Ein Kuronismus resp. Lituanismus (vgl. li. rantýti "mehrfach kerben") fürs echtle. ruotît.
Avots: ME III, 477, 478
roida
roida: auch Sehlen, (mit oĩ) A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 84, Wainsel n. FBR. XIV, 79: žagaru r. Seyershof. kad istabā skalda malku, tad zemē r. vai cik ebenda. jāiztīra tā r. nuo sē̦tas Lems., Wainsel.
Avots: EH II, 380
Avots: EH II, 380
sakult
sakul̃t, freqn. sakul̂stît, tr.,
1) zerschlagen:
ka tevi pē̦rkuons... sakultu! Mag. XX, 3, 41. viņš ir tas, kas sakuļ bangas, bezdibeņus pārskalda Asp.;
2) fertigdreschen:
tuo (= labību) pa˙visam nesakuļ Jesaias 28, 28;
3) (eine Flüssigkeit) schütteln
(perfektiv): šķidrumu labi sakuļ;
4) fertigkernen, -buttern; zu Schaum schlagen:
sviestu. pret lieku gaļu un pūžņuošanu de̦r... salde̦ns krējums ar cukuru par sviestu sakults Etn. lV, l. Refl. sakultiês,
1) sich (von selbst) fertigkernen:
sviests pats sakulsies Brīvzemnieks Mūsu tautas pas. l, 21;
2) sich zusammentun:
mācītājs bijis sakūlies ar meitu LP. Vll, 450.
Avots: ME III, 658
1) zerschlagen:
ka tevi pē̦rkuons... sakultu! Mag. XX, 3, 41. viņš ir tas, kas sakuļ bangas, bezdibeņus pārskalda Asp.;
2) fertigdreschen:
tuo (= labību) pa˙visam nesakuļ Jesaias 28, 28;
3) (eine Flüssigkeit) schütteln
(perfektiv): šķidrumu labi sakuļ;
4) fertigkernen, -buttern; zu Schaum schlagen:
sviestu. pret lieku gaļu un pūžņuošanu de̦r... salde̦ns krējums ar cukuru par sviestu sakults Etn. lV, l. Refl. sakultiês,
1) sich (von selbst) fertigkernen:
sviests pats sakulsies Brīvzemnieks Mūsu tautas pas. l, 21;
2) sich zusammentun:
mācītājs bijis sakūlies ar meitu LP. Vll, 450.
Avots: ME III, 658
saskaldīt
saskal̂dît, tr., zerspalten; zerlegen, zerkleinern: malku. akmentiņu saskaldīju BW. 13635, 5. fermenti... spēj citas organiskas vielas... saskaldīt un pārvērst Vēr. II, 215, salas, kas saskalda upi atte̦kās Apsk. v. J. 1905, S. 111. - naudu saskaldīt, gross Geld in kleines umwechseln Biel. n. U. Refl. -tiês, sich zerspalten, sich zerlegen, sich zerkleinern: zemes īpašumi saskaldās A. XX, 17. par latviešu intelliģences saskaldīšanuos Vēr. 1, 1418.
Avots: ME III, 731
Avots: ME III, 731
skaldīt
skal̂dît,
2): (viņš) visu ābeci kâ s. skalda BielU.; ‡
3) s. naudu, prahlerisch und verschwenderisch mit Geld umgehen
Seyershof: viņš sasauc strādniekus un tik skalda naudu. Refl. -tiês,
1): malka skaldās pati nuo sevis Pas. IX, 87; ‡
3) sich prügeln
(mit al̃ 2 ) Orellen. Subst. skal̂dîšana: par malciņas skaldīšanu (Var.: skaldījumu) BW. 27028 var.
Avots: EH II, 499
2): (viņš) visu ābeci kâ s. skalda BielU.; ‡
3) s. naudu, prahlerisch und verschwenderisch mit Geld umgehen
Seyershof: viņš sasauc strādniekus un tik skalda naudu. Refl. -tiês,
1): malka skaldās pati nuo sevis Pas. IX, 87; ‡
3) sich prügeln
(mit al̃ 2 ) Orellen. Subst. skal̂dîšana: par malciņas skaldīšanu (Var.: skaldījumu) BW. 27028 var.
Avots: EH II, 499
skaldīt
skal̂dît (li. skáldyti "fortgesetzt spalten") Serbigal, AP., Nerft, Kl., Neuenb., Wolm., skal̂dît 2 Ruj., Salis, Deg., Līn., Iw., Bl., -u, -ĩju, tr., freqn. zu šķel̂t,
1) spalten:
malku. gabaluos skaldīt kâ ve̦cu dzirnu akmeni Br. 194. tec, laiviņa, skaldi jūru! BW. 13996. audekli skaldīt, Leinwand der Länge nach durchschneiden U.;
2) fig., sk. valuodu, sicher und bestimmt sich ausdrücken:
druoši sevi turējuos: pret hungiem, pret ļaudīm skaldīt skaldu valuodiņu BW. 6636. viņš latviski runā, kâ skaldīt skalda, er redet fliessend lettisch U. vārdus skaldīt, Worte in Silben zerteilen St. Refl. -tiês,
1) sich (zer)spalten;
2) "schwatzen, schimpfen":
vai tad tev bail ne˙maz nav, ka tu tâ skaldies? Alm. - Subst. skal̂dîšana, das Spalten; skal̂dîšanâs, das Sichspalten; skal̂dĩjums, das einmalige, vollendete Spalten; skal̂dîtãjs, wer spaltet: ne man skalu plēsējiņa, ne malciņas skaldītāja BW. 6836 var.
Avots: ME III, 868
1) spalten:
malku. gabaluos skaldīt kâ ve̦cu dzirnu akmeni Br. 194. tec, laiviņa, skaldi jūru! BW. 13996. audekli skaldīt, Leinwand der Länge nach durchschneiden U.;
2) fig., sk. valuodu, sicher und bestimmt sich ausdrücken:
druoši sevi turējuos: pret hungiem, pret ļaudīm skaldīt skaldu valuodiņu BW. 6636. viņš latviski runā, kâ skaldīt skalda, er redet fliessend lettisch U. vārdus skaldīt, Worte in Silben zerteilen St. Refl. -tiês,
1) sich (zer)spalten;
2) "schwatzen, schimpfen":
vai tad tev bail ne˙maz nav, ka tu tâ skaldies? Alm. - Subst. skal̂dîšana, das Spalten; skal̂dîšanâs, das Sichspalten; skal̂dĩjums, das einmalige, vollendete Spalten; skal̂dîtãjs, wer spaltet: ne man skalu plēsējiņa, ne malciņas skaldītāja BW. 6836 var.
Avots: ME III, 868
šķedena
šķērpele
šķẽrpele Bauske, šķẽrpele 2 Dond., šķērpele W. - Livl. n. U., škẽrpelis Salis, = šķēpele: kur malku skalda, tur atle̦c šķērpeles Dond. n. RKr. XVII, 55. šķelt šķērpelēs Celm. kausa šķērpele LP. VII, 85. lai uzmeklējuot nuo krusta tādu šķērpeli 54. situ tautu galdu, līdz atlēca šķērpelīte BW. 26294 var. Nebst šķērpis, škērpēt, skārpīt und (wenn mit ide. p) šķirpta zu gr. σχορπίος "Skorpion", ahd. (wenn mit b aus ide. p) scirbi "Scherbe", scarbön "zerschneiden", ae. (wenn mit f aus ide. p) sceorfan "schürfen", scyrft "das Schneiden" u. a., s. Fick Wrtb. III 4 , 456 f., Zupitza Germ. Gutt. 155, Reichelt KZ. XLVI, 337, Persson Beitr. 861, Walde Vrgl. Wttb. II, 581 f., Būga KSn. I, 290.
Avots: ME IV, 35
Avots: ME IV, 35
skolderis
skol̃deris, skol̃de̦rs Dond. n. RKr. XVII, 52, einer, der schnell (u. oberflächlich) arbeitet, der immer eilt Dond.; "nerēķinātājs" Dond.: tas iet, steidz kâ skolde̦rs Dond. n. RKr. XV(I, 52. viņš tāds skolders cilvē̦ks, kuo ar viņu lai iesāk! Dond. Vgl. skaldaris.
Avots: ME III, 883
Avots: ME III, 883
slauks
I slauks! slaukš! Interj. (gew. in Verbind. mit sliuks!) zur Bezeichnung eines klatschenden Schalles: sita pa ausi sliuks, slauks! Dond. (sliuks!) slauks! duod... ar milnu pa krusta kaulu (galvas kausu) Pas. II, 164 (aus Kalleten). kâ ar cirvjiem skalda - slaukš! slaukš! Duomas II, 869.
Avots: ME III, 918
Avots: ME III, 918