apskambāt‡ apskam̃bât, ringsum zersplittern (tr.), verletzen, beschädigen: a. mizu Warkl. malku skalduot a. cirvim kātu N.-Peb. a. ratus (akmeņus ve̦duot) N.- Peb.Avots: EH I, 113
atskambāt‡ atskam̃bât, absplittern (tr.): ar cirvi a. skambas nuo baļķa C. Refl. -tiês, sich absplittern; splitterig werden: ē̦vē̦lē̦tais kuoks atskambājies Jürg.Avots: EH I, 166
saskambātsaskambât, tr., in kleine Stücke (skambas) zerhauen Lubn.: malkas gabalu. iekuriem ņem un saskambā... ieplē̦stuo pagali! Vīt. 53.Avots: ME III, 731
skambātskam̃bât: in kleine Stücke zerspalten (mit am ) Bērzgale, Meselau, Zvirgzdine; kuo tu istabā skam̃bā (= graizi, ka skambas krīt)? AP.Avots: EH II, 500
skambātskam̃bât Jürg., skàmbât 2 Fest., Schwanb., Warkl., -ãju, tr., zersplittern, in kleine Stücke zerspalten: malkas gabalu Lubn.Avots: ME III, 870