Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skangals' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skangals' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

skangals

skàngals: auch AP., Jürg., Serbig., (mit àn ² ) Daudsewas, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Linden in Kurl., Līvāni, N.- Laitzen, Sonnaxt, Zvirgzdine. (mit an̂ ² ) Kegeln, Salis, Schibbenhof, (mit an ) Kalupe. Pilda, Demin. skàngaltiņš ² Sonnaxt; skàngals "nuode̦guša skala gals" Baižkalns, "priežu skala gabaliņš" Warkl.

Avots: EH II, 500

skangals

skàngals Wolm., PS., Arrasch, Ermes, skàngals ² Sussei n. FBR. VII, 137; N.-Rosen n. FBR. VIII, 41, Golg., Schwanb., Selsau, Heidenfeld, skangals U.; Mag. XIII, 2, 52; A.-Schwanb. n. FBR. V, 151; Eversmuiža n. FBR. VI, 37; N.-Peb, n. Latv. Saule 1925, № 35, S. 378, Karls., Wessen, Nerft, skan̂gals ² Widdrisch, skangalis Laud., Bers., skàngalis ² Prl., Lös., Saikava, skàngãls Jürg., Nötk., Drosth., skàngālis ² Kl., ein Stück von einem Pergel, ein Lichtspan: dē̦ls pārplēsa re̦snu bē̦rzu pušu kâ skangalu LP. V1, 391. gans paņe̦m divi skangalīšus vai rīkstītes Etn. II, 47. leijerkaste bij par skangaļu čupu palikuse Pas. III, 403 (aus Lubn.). ne man dūmu istabā, ne skangalu mē̦slainē BW. 6948; skangals Gramsden "me̦tams kuoka gabals".- skangala bē̦rns, ein Findling U. Nebst skalgans dissimilatorisch aus skalgals.

Avots: ME III, 871

Šķirkļa skaidrojumā (3)

skal

skalˆgans ² Dond. n. FBR. V, 128; Iw. n. FBR. VI, 53, Salis, Deg., skalgans U., Schlehk, Suhrs n. FBR. VII, 43, Rothof, Popen n. FBR. VIII, 121, Karls., Mar., Bielenstein Holzb. 243, skalgâns ² Wain., skalgāns U., RKr. XVI, 246, skalganis, ein Stück von einem Pergel N.-Sessau n. U.; eine Lubbe, Dachschindel Mar.: saslauki tuos skalgānus! Wain. pakrituse skalganīšu (Var.: skangalīšus, skala galu) lasīdama BW. 1126 var. skalgans, ein Holzscheit, woraus man Späne machen kann Gramsden. - skalgana bē̦rns, ein unecht Kind L., W.-Livl. n. U.: kas man, skalgana bē̦rnam, tuo duos, kuo mātes bē̦rni ē̦d! Alksnis-Zundulis; skalgana mēle, eine geschwätzige Frau Hasenp., Grob, n. Etn. III, 66, skalgans "jem., der viel und laut spricht" Gramsden. Dissimilatorisch aus skalgals; vgl. skangals.

Avots: ME III, 868, 869

skalmaks

skalˆmaks ² Lems. n. FBR. IV, 90, = skalma(l)ka, skangals">skangals; ein Holzscheit, woraus man Späne macht Ruj.; auch Schimpfwort für einen Grobian Ruj.; aus *skalmalks.

Avots: ME III, 869

skangalds

skàngalˆds ² , ‡

2) skangalds (falsch für skangalc < skangals?) A.-Ottenhof, Wilsenhof "skala gabals, skangals".

Avots: EH II, 500