Paplašinātā meklēšana

‡ àizskapstêt, verrosten; trübe werden, beschlagen (intr.): luoga rūtes aizskapstējušas Golg.

Avots: EH I, 48

apskapstêt: auch Segew.

Avots: EH I, 113

apskapstêt [in Smilten, Oppekaln u. a.], -ît, beschlagen, blind werden, sich mit Grünspan bedecken (von Fenstern, Kupfer): rūtis aiz ve̦cuma apskapstējušas un aprūsējušas Aps. III, 4. tējmašīna nuoputējusi, apskapstījusi Niedra. kapars nerūs, bet apskapst; apskapstējusi nauda PS. Refl. -tiês: apskapstējušies pimbeŗi MWM. III, 532, C., Aps.

Avots: ME I, 121

bīskaps, [bĩskãps Wolm., PS., C.], der Bischof. [Nebst estn. pīskop aus mnd. bischop.]

Avots: ME I, 304

[ìeskapstêt,

1) zu beschlagen od. sich mit Grünspan zu bedecken anfangen
Jürg., Wolm. (hier vom Kupfer und Messing): luoga rūtis ieskapstējušas Arrasch;

2) zu schimmeln anfangen
Bauske.]

Avots: ME II, 65

nùoskapstêt (Schwanb.), intr., beschlagen, anlaufen, verrosten: mans arkls stāv nuoskapstējis Vēr. II, 924.

Avots: ME II, 847

‡ nùoskapstîtiês, = nùoskapstêt: nuoskapstījušuos rūti Janš. Mežv. ļ. II, 7.

Avots: EH II, 85

‡ nùoskapstuôt, = nùoskapstêt: bij gājis ... tuornī pie ... zvana un nuokasījis tam tuo zaļganuo nuoskapstuojumu Vanagu ligzda 264.

Avots: EH II, 85

pìeskapstêt, sich mit Grünspan bedecken: vaŗa trauks pieskapstējis Jürg.

Avots: ME III, 290

rēskaps, die Rechnung Diez, Ruj. n. U.

Avots: ME III, 521

saskapstêt, = nùoskapstêt: misiņa lietas, luoga rūtis saskapstējušas Golg., Lis.

Avots: ME III, 732

‡ skaps (o- Stamm!) Pilda n. FBR. XIII, 50, = skapis.

Avots: EH II, 501

skapsmata, ein unbesät gebliebenes Stück Rödungsland L. ("scheint nicht bekannt" U.). Zur Bildung vgl. krâsmata.

Avots: ME III, 872

skapsna: auch Gr.-Buschh., Heidenfeld; linu s. Saikava, Sonnaxt. skapsnu var sajemt divuos trijuos pirkstuos Sonnaxt. damest kādu skapsniņu sāls ebenda; "matu kušķis, dzijas šķipsna" Lubn.; "maza daļa nuo linu saujas vai kuodeļas" Meselau. mums vairs tik tāda skapsniņa vien ir palikuse pāri nuo visa meža AP.

Avots: EH II, 501

skapsna Wid., Spr., Wessen, skapsne U., so viel man mit den Fingern fassen kann Biel. n. U.: linu skapsna Wessen. linu skapsne lielāka nekâ sauja Kronw. n. U. Pēteris nuolika pakulu skapsnu pie malas Blaum. Zu li. skabýti "pflückend brechen", le. skabrs (s. dies)? Oder vielmehr zu li. skẽpsnė "Stück Stoff", skẽpeta "skara", le. šķēpele (s. dies) u. a. bei Būga KSn. I, 282?

Avots: ME III, 872

skapsnata Fest.,

1) = skapsna;

2) ein kleines Stück Wald:
nuo meža atlikusi tik tāda maza skapsnatiņa.

Avots: ME III, 872

skapsne, s. skapsna.

Avots: ME III, 872

‡ skapsnis "?": līdz ceļa galam augsti ce̦lmi nuocirsti, ka nevar saprast. kâ būs nuosaukt: ne lîdums, ne s. FBR. III, 109 (v. J. 1807).

Avots: EH II, 501

‡ skapste Bauske, die Patina: ar skapsti apklājies.

Avots: EH II, 501

skapstêt: verrosten (vom Metall) Jürg., Kegeln, Laud., Serhig.

Avots: EH II, 501

skapstêt U., PS., Lis., -u, -ẽju, skapstît L., U., -u, -ĩju, beatmen U.; durch warmen Hauch beschlagen U.; anlaufen von der Kälte U.; verrosten Mar. n. RKr. XV, 135: sudrabs, kapars skapst PS. neliec traukus mitrā vietā: sāks skapstēt! Mar. n. RKr. XV, 135. Wohl zu slav. kopъtь "Russ" und gr. χαπνός "Rauch", χαπύω "atme"; das s - kann aus Komposita wie nuoskapstêt stammen, wenn -s- da eigentlich infigiertes Reflexivpronomen ist.

Avots: ME III, 872

‡ skapstiņš Selb. "šķipsna": diegu. linu s.

Avots: EH II, 501

‡ *skapstuôt, zu erschliessen aus ‡ nùoskapsutôt.

Avots: EH II, 501

‡ apskupstêt Segew., = skapst%C3%AAt">apskapstêt.

Avots: EH I, 114

‡ nuoskupstêt Segew., = nùoskapstêt.

Avots: EH II, 87

nùoūbêt, [den Glanz od. die Farbe verlieren Bers., alt, matt, mürbe werden Sessw., "nuoskapstēt" Golg., Lös., Selsau, "appelêt" Laud. u. a.]: istabiņa ar nuoūbējušām sienām Saul. nuoūbējuša vara nauda Druva I, 40, [Sessw.]. apkārt nuoūbējis žuogs I, 570. nuoūbējušas ēciņas Saul. ve̦zuma priekšgalā sēdēja putekļiem nuoūbējis jauneklis Dz. Vēstn. [nuo sienām skatās ve̦cas nuoūbējušas sejas Leijerk. II, 114. nuoūbējuši (beschimmelte) trauki, akmeņi Lis. nekrāsuots kuoks, piem., māju jumti ar laiku nuoūb (werden grau) Erlaa. nekrāsuoti kuoka trauki mitrā vietā nuoūb (appe̦l) Druw., Schwanb. u. a.]

Avots: ME II, 880

‡ nùozālinât, vergiften: gribējis ar šituo (= zaļganuo nuoskapstuojumu) n. ... brigadieri Vanagu ligzda 264.

Avots: EH II, 108

II skārpstêt (?) Mar. "grün anlaufen (skapstêt; vom Messing)": misiņa trauki skārpstē.

Avots: ME III, 880

II slapsna Warkl. "- skapsna": linu slapsna.

Avots: ME III, 916