apskapstêt [in Smilten, Oppekaln u. a.], -ît,beschlagen, blind werden, sich mit Grünspan bedecken (von Fenstern, Kupfer):rūtis aiz ve̦cuma apskapstējušas un aprūsējušas Aps. III, 4. tējmašīna nuoputējusi, apskapstījusi Niedra. kapars nerūs, bet apskapst; apskapstējusi nauda PS. Refl. -tiês: apskapstējušies pimbeŗi MWM. III, 532, C., Aps.
skapsna: auch Gr.-Buschh., Heidenfeld; linu s. Saikava, Sonnaxt. skapsnu var sajemt divuos trijuos pirkstuos Sonnaxt. damest kādu skapsniņu sāls ebenda; "matu kušķis, dzijas šķipsna" Lubn.; "maza daļa nuo linu saujas vai kuodeļas" Meselau. mums vairs tik tāda skapsniņa vien ir palikuse pāri nuo visa meža AP.
skapsna Wid., Spr., Wessen, skapsne U., so viel man mit den Fingern fassen kann Biel. n. U.: linu skapsna Wessen. linu skapsne lielāka nekâ sauja Kronw. n. U. Pēteris nuolika pakulu skapsnu pie malas Blaum. Zu li. skabýti"pflückend brechen", le. skabrs (s. dies)? Oder vielmehr zu li. skẽpsnė"Stück Stoff",skẽpeta"skara", le. šķēpele (s. dies) u. a. bei Būga KSn. I, 282?
skapstêt U., PS., Lis., -u, -ẽju, skapstît L., U., -u, -ĩju,beatmen U.; durch warmen Hauch beschlagen U.; anlaufen von der Kälte U.; verrosten Mar. n. RKr. XV, 135: sudrabs, kapars skapst PS. neliec traukus mitrā vietā: sāks skapstēt! Mar. n. RKr. XV, 135. Wohl zu slav. kopъtь"Russ" und gr. χαπνός"Rauch",χαπύω"atme"; das s - kann aus Komposita wie nuoskapstêtstammen, wenn-s- da eigentlich infigiertes Reflexivpronomen ist.