Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skauja' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skauja' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)

skauja

skaûja 2 Karls., die Umarmung: es saldi slīgstu miega mīkstās skaujās MWM, v. J. 1908, S. 150. siltas saules skaujas Akuraters.

Avots: ME III, 876

Šķirkļa skaidrojumā (2)

pieskaut

pìeskaut, an sich drücken: kavalieri uzlūdz dāmas un duodas atkal pruojām, sev cieši pieskaudami JR. IV, 157. Refl. -tiês, sich an etw. od. jem. drücken: viņa pieskavās tam juo cieši klāt A. v. J. 1896, S. 36. ve̦cās mājiņas... pieskaujas pie egļu puduriem tik tuvu .. . Latv.

Avots: ME III, 291

skaut

I skaût PS., C., Warkl., Selsau, Smilten, Serbigal, skaût 2 Naud., Siuxt, Wirginalen, Neuhausen, Mesoten, Karls., Praes. skauju od. skaunu, Praet. skāvu od. skavu, tr., umarmen L., U.; fest (her)umlegen : kur reiz mījā mani skava Rainis. nuo ple̦ciem tas . . . paltraku rauj un zē̦nam ap ...luocekļiem skauj JR. IV, 119. Refl. -tiês, einander umarmen; sich fest an od. um jem. od. etwas schliessen, drücken: tâ trīcēja puiša ruoka ap meitām skaunuoties BW. 12970. ar zemi debess skaujas R. Sk. II, 33. viņa skāvās ap kaklu Saul. I, 10. ap baltuo pieri skaujas tumšie māti JR. V, 95. mežu luoks ap ...leju skāvās Apsk. v. J. 1903, S. 238. Zu ai. skāuti od. skunāti "bedeckt", gr. σχύλος "(Nuss)schale, Tierhaut", lat. obscūrus "dunkel", and. scio "Decke, bedeckter Himmel", ana. skaunn "Schild", skio`l "Versteck", ahd. scūr "Wetterdach" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 546 ff., Zupitza Germ. Gutt. 153, Boisacq Dict. 882.

Avots: ME III, 877