Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skaust' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skaust' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (31)
apskaust
apskàust, tr.,
1) kuo od. kam kuo, od. kuo dēļ cum. gen., beneiden:
kā es apskaudu pēdējuos Vēr. I, 1428. apskaužama dzīve Ar., beneidenswertes Leben;
2) beneidend, besonders mit neidischem Blick schädigen; beschädigen überhaupt, zu Grunde richten, verderben:
tīšā prātā kuokus apskauž LP. V, 146, er beschädigt absichtlich die Bäume. tādi vare̦ni ze̦lta mati, kas tuos būtu apskaudis? LP. V, 358, so herrliche goldene Haare, wer sollte sie wohl (abscherend) verhunzt haben? muļķi, kuo apskaudi bē̦rnus? Tor, warum richtest du deine Kinder zu Grunde? ķēniņam apskaust tik daudz ļaudis, soviel Menschen des Königs vernichten LP. VI, 44.
Avots: ME I, 121
1) kuo od. kam kuo, od. kuo dēļ cum. gen., beneiden:
kā es apskaudu pēdējuos Vēr. I, 1428. apskaužama dzīve Ar., beneidenswertes Leben;
2) beneidend, besonders mit neidischem Blick schädigen; beschädigen überhaupt, zu Grunde richten, verderben:
tīšā prātā kuokus apskauž LP. V, 146, er beschädigt absichtlich die Bäume. tādi vare̦ni ze̦lta mati, kas tuos būtu apskaudis? LP. V, 358, so herrliche goldene Haare, wer sollte sie wohl (abscherend) verhunzt haben? muļķi, kuo apskaudi bē̦rnus? Tor, warum richtest du deine Kinder zu Grunde? ķēniņam apskaust tik daudz ļaudis, soviel Menschen des Königs vernichten LP. VI, 44.
Avots: ME I, 121
apskaustīt
apskaustīt
atskaust
‡ atskàust Trik., neidisch entwenden: kaimiņš tuo pļavu nuo manis atskauda (= pierunaja kungu pļavu man atņemt un piešķirt viņam).
Avots: EH I, 166
Avots: EH I, 166
ieskaust
I ìeskàust, missgönnen, anfeinden, durch Missgunst, Zauberei schädigen: ve̦ci ļaudis nekaitina tādus cilvē̦kus, par kuŗiem duomā, ka tie var ieskaust Naud., Dond., Adsel.
Avots: ME II, 65
Avots: ME II, 65
ieskaust
II ìeskaust, [eingraben, einstecken? vgl. izkaust]: pļavā jāieskauš tai vietā, kur ceļ kurmis, bē̦rzu lapu kruonis Etn. II, 123.
Avots: ME II, 65
Avots: ME II, 65
ieskaust
ieskaustīt
ìeskaustît,
1) züchtigen, prügeln:
tē̦vs krietni ieskaustīja puiku Adsel, [N. - Peb.];
2) mit dem Schlägel (Flachs) zu reinigen anfangen:
ieskaustīti lini Arrasch.
Avots: ME II, 65
1) züchtigen, prügeln:
tē̦vs krietni ieskaustīja puiku Adsel, [N. - Peb.];
2) mit dem Schlägel (Flachs) zu reinigen anfangen:
ieskaustīti lini Arrasch.
Avots: ME II, 65
izskaust
izskàust, tr.,
1) durch neidischen Blick, durch neidische Gedanken und Taten vernichten, ausrotten:
kaimiņam bites;
2) herausbeissen, vertreiben:
viņi mani grib izskaust nuo vietas;
3) ausmerzen, vertilgen, ausrotten:
circeņus, prūšus, nezādes, ļaunas ierašas, svešvārdus. fabrikas tiešām izskauda amatniekus A. XX, 530. lielākuo tiesu vēžu izskauda, upē linus mē̦rkdami Aps.;
[4) (andere Pflanzen) nicht neben sich leiden (von Pflanzen gesagt) U.]
Avots: ME I, 798
1) durch neidischen Blick, durch neidische Gedanken und Taten vernichten, ausrotten:
kaimiņam bites;
2) herausbeissen, vertreiben:
viņi mani grib izskaust nuo vietas;
3) ausmerzen, vertilgen, ausrotten:
circeņus, prūšus, nezādes, ļaunas ierašas, svešvārdus. fabrikas tiešām izskauda amatniekus A. XX, 530. lielākuo tiesu vēžu izskauda, upē linus mē̦rkdami Aps.;
[4) (andere Pflanzen) nicht neben sich leiden (von Pflanzen gesagt) U.]
Avots: ME I, 798
noskaust
nùoskàust,
1) durch Neid, Missgunst, neidische Blicke schädigen, verderhen:
[nuoskaust var tie, kam skaudīgs skats Janš. Dzimtene V, 115.] ja kādi ļauni cilvē̦ki bē̦rnu uzlūkuoja ar briesmīgām acīm un tuo lišķē̦dami lielīja, tad tas tapis nuoskausts Etn. IV, 187. lai skauģīši nenuoskauž BW. 32473;
2) beschädigen, ausrotten, vernichten:
kārkli plešas pļavā iekšā un nuoskauž zâli A. XIII, 224.
Avots: ME II, 848
1) durch Neid, Missgunst, neidische Blicke schädigen, verderhen:
[nuoskaust var tie, kam skaudīgs skats Janš. Dzimtene V, 115.] ja kādi ļauni cilvē̦ki bē̦rnu uzlūkuoja ar briesmīgām acīm un tuo lišķē̦dami lielīja, tad tas tapis nuoskausts Etn. IV, 187. lai skauģīši nenuoskauž BW. 32473;
2) beschädigen, ausrotten, vernichten:
kārkli plešas pļavā iekšā un nuoskauž zâli A. XIII, 224.
Avots: ME II, 848
saskaust
saskaust, neidisch einen Schaden antun; neidisch verderben: ka tik varē̦tu jaunākai saskaust LP. IV, 119. viņš pats visiem apavas saskaudis VI, 324.
Avots: ME III, 732
Avots: ME III, 732
skaust
skàust,
1): viņam skaûž 2 , ka citiem klājas labāk Strasden. brāļiem skaudis, ka muļķītim tik˙pat mantas kâ šiem Pas. XII, 342. nevajag uotram skaûst, lai pašam neatgriežas Zvirgzdine. kam nebij skaûsts 2 , tam labība bija laba Frauenb.; ‡
2) unnötig verausgaben, vergeuden, totschlagen (die Zeit)
um Talsen: negribu skaûst 2 naudu par nevajadzīgu lietu Strasden. velti laiku s. Jauns. Sliņķu virsnieks 137.
Avots: EH II, 503
1): viņam skaûž 2 , ka citiem klājas labāk Strasden. brāļiem skaudis, ka muļķītim tik˙pat mantas kâ šiem Pas. XII, 342. nevajag uotram skaûst, lai pašam neatgriežas Zvirgzdine. kam nebij skaûsts 2 , tam labība bija laba Frauenb.; ‡
2) unnötig verausgaben, vergeuden, totschlagen (die Zeit)
um Talsen: negribu skaûst 2 naudu par nevajadzīgu lietu Strasden. velti laiku s. Jauns. Sliņķu virsnieks 137.
Avots: EH II, 503
skaust
skàust Serbigal, AP.,Wolm., Neuenb., skàust 2 Kr., Kl., Prl., Nerft, skaûst 2 Ruj., Salis, Līn., Iw., Sessau, -žu, -du, tr., intr., auch impers. (z. B. bei Līn.), neiden, missgönnen, anfeinden, durch Neid schädigen U.: brālis šuo skauzdams apme̦luojis . . . ķēninam LP. VI, 646. cita mantu skaust Jaun. mežk. 135. brāļi skauž jā laimi Pas. IV, 322 (aus Lixna). muostas viss, kuo saltums skauda Jaunības dzeja 42. vai tevi skaudu, vai nabaguoju kuo nuo tevim? RKr. IX, 12. viņš tev skauž katrā vietā Sessau. kuoku iemeta uotra saimnieka laukā, ja gribēja skaust LP. VII, 378. viņš tai skauda MWM. X, 570. citiem mediniekiem skauž LP. V, 211. bagātajam tas aplam skauž, ka . . . VII, 777. Subst. skàušana, das Neiden, Missgönnen, Schädigen; skàudẽjs, wer neidet, missgönnt, schädigt: es savam skaudējam mūžu ļaunu nevēlēju BW. 8433 var. Zu li. skaudė´ti "wehetun", skùsti "nervös müde werden", gr. σχύζομαι "grolle", σχυϑρός "mürrisch, unwillig", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 554, Zubatý AfslPh. XV, 479, Johansson IF. XIX, 127.
Avots: ME III, 876
Avots: ME III, 876
skausta
skàusta 2
1): "skàusts 2 " ME. III, 876 zu verbessern in "skàusts 2"; ‡
2) eine hoch gelegene, trockene Stelle, wo der Boden schneller austrocknet (mit einer Unterschicht von Saud)
Grob. (mit aũ ).
Avots: EH II, 503
1): "skàusts 2 " ME. III, 876 zu verbessern in "skàusts 2"; ‡
2) eine hoch gelegene, trockene Stelle, wo der Boden schneller austrocknet (mit einer Unterschicht von Saud)
Grob. (mit aũ ).
Avots: EH II, 503
skausta
skaustabs
skaustava
skàustava Drosth., Smilt., skaûstava 2 Karls., skaustava U., skàusteve 2 Saikava, skàustuve PS., Plan-hof, Ermes, skaûstuve 2 Siuxt, Dond., skaustuve L., U., Nötk., Freiziņ, skaustuva U., skàustave C., skàustave 2 Golg., skaustuvis, der Widerrist am Halse des Pferdes U., Ronneb.; der Nacken (eines Tieres Kokn., W.-Livl. n. U., auch von Menschen Nötk.): zirgu skaistajām, slaidajām skaustuvēm Vēr. II, 1160. uzsēdies zirgam uz skaustuves Ronneb. zvē̦rs tam uz skaustavu virsū Lapsa-Kūm. 8. lai es jums iedauzu jūsu skaustuvjus Alm. Zu skàusts.
Avots: ME III, 876, 877
Avots: ME III, 876, 877
skauste
skauste
skauste
skaustīt
skaustīt
I skaustît, -ĩju L., verkeilen, vernieten, beschlagen Erlaa n. U. Wohl mit sekundärem s- zu kaûstît; doch vgl. auch skaut III.
Avots: ME III, 877
Avots: ME III, 877
skaustīt
II skaûstît, Refl. -tiês: auch (mit aû 2 ) AP.; ap tavu kaklu skaustījušās ... sievas Kaudz. Reinis Burtnieks .1934, S. 794.
Avots: EH II, 503
Avots: EH II, 503
skaustīt
II skaûstît Warkl., -ĩju U., umarmen Meiran, U., Refl. -tiês, -uôs, -ĩjuôs Tirs., (mit aû ) C., Jürg., einander umarmen Nötk., Saul., um den Hals fallen Tirs., liebevoll um einen herum sein: jauni ļaudis grib tikai mīlēties un skaustīties Seibolt. puiši skaustās ar meitām Nötk. abi tie skaustījās un bučuojās R. A. bērniņi skaustījās ap māti Tirs. sieru sēju, puišiem devu, lai ap mani skaustījās (Var.: knakstījās ) BW. 29476, 4 var. Zu skaut I. cc
Avots: ME III, 877
Avots: ME III, 877
skausts
skausts
skàusts Drosth., Planhof, skàusts 2 Sessw., Tirs., skausts Bauske, Ekau,
1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;
2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts 2 ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.
Avots: ME III, 877
1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;
2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts 2 ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.
Avots: ME III, 877
skausture
skausturis
skaustuve
skaustuve: auch (mit aû 2 ) Dunika; briedaļa ar savu augstuo skaustuvi (od. zum nom. skaustuvis ? ) Janš. Mežv. ļ. II, 409.
Avots: EH II, 503
Avots: EH II, 503
skaustuve
Šķirkļa skaidrojumā (16)
čiba
garkāta
gaŗkâta [Bielenstein Holzb. 495] od. gaŗkâtes izkapts MWM. VIII, 595 od. gaŗkâte [Fest.], die langstielige Sense, tārpus izskaust, kad ņe̦muot gaŗkāta izkapti un ar tuo rīkuojuoties kâ pie pļaušanas Etn. II, 74. miežus un auzas pļaujuot ar gaŗkāti Etn. III, 72.
Avots: ME I, 606
Avots: ME I, 606
kauss
III kàuss 2 [Praulen, Kreuzb.], kàustava, kaustavs, kaustuve Salis n. U., der Widerrist (beim Pferde) Sessw., Tirs., Bauske: liels me̦lns zirgs ar cauru kausu (Var.: kuosu) RKr. VII, 742. Jēpis sagrābis aitu aiz kakla (kaustuves) LP. VI, 252. Vgl. kuosa, skaustava, skausts.
Avots: ME II, 178
Avots: ME II, 178
kramtīt
kram̃tît [li. kramtýti "kauen"], hin und wieder ein wenig beissen, nagen: divi saticīgi zirgi kramta viens uotram skaustuvi Gr. - Sess., [Bauske].
Avots: ME II, 259
Avots: ME II, 259
mīkstnieks
mîkstnieks,
1) die Molluske
Konv. 1 538;
2) ein Verwöhnter
Dr., Weichling L., Ruj. n. U.: ceļnieki gulēja savuos cietuos ratuos tik maigi, ka pat mīkstnieks, tuos apskaustu Kaudz. M.
Avots: ME II, 643
1) die Molluske
Konv. 1 538;
2) ein Verwöhnter
Dr., Weichling L., Ruj. n. U.: ceļnieki gulēja savuos cietuos ratuos tik maigi, ka pat mīkstnieks, tuos apskaustu Kaudz. M.
Avots: ME II, 643
nejauks
nejaûks,
1) hässlich, schlecht, [unlieblich, unartig
Manz. Lettus]: uznāca nejauks laiks. septiņas citas guovis izkāpa pēc šām nuo upes nejauku muguru un liesām miesām I Mos. 41, 3;
2) abscheulich, niederträchtig, böse:
viņš nejauks tēviņš, cilvē̦ks. muižas kungs paliek nejauks LP. IV, 22;
3) das Adv. nejauki, fürchterlich, schrecklich, sehr:
nejauki dusmuoties, nuokust, skaust, lūgties, plīties, pārbīties. vidējais brālis par tuo nejauki sadusmuojies LP. IV, 136. ve̦lns nejauki lūdzies V, 151. [Vgl. aruss. неукыи "невѣжественный" bei Срезневскiй II, 437.]
Avots: ME II, 716, 717
1) hässlich, schlecht, [unlieblich, unartig
Manz. Lettus]: uznāca nejauks laiks. septiņas citas guovis izkāpa pēc šām nuo upes nejauku muguru un liesām miesām I Mos. 41, 3;
2) abscheulich, niederträchtig, böse:
viņš nejauks tēviņš, cilvē̦ks. muižas kungs paliek nejauks LP. IV, 22;
3) das Adv. nejauki, fürchterlich, schrecklich, sehr:
nejauki dusmuoties, nuokust, skaust, lūgties, plīties, pārbīties. vidējais brālis par tuo nejauki sadusmuojies LP. IV, 136. ve̦lns nejauki lūdzies V, 151. [Vgl. aruss. неукыи "невѣжественный" bei Срезневскiй II, 437.]
Avots: ME II, 716, 717
nošķirt
nùošķir̃t, tr.,
1) absondern, abtrennen, abteilen:
sijā auzas kumeļam, ar ruociņu nuoškirdama BW. 14576. mati nuošķirti ar celīti MWM. VIII, 43. bē̦rnu nuošķirt, oft mit dem Zusatz nuo krūtīm, nuo pupa, ein Kind entwöhnen: ja nuošķirts bē̦rns vēl kādreiz pupu dabūjuot, tad viņš liels būdams uotru varuot nuoskaust Etn. lI, 144;
2) unterscheiden:
gaisma tur spuodrāka, bet labāk nuošķiŗamas arī ē̦nas Vēr. II, 667. Refl. -tiês, sich absondern, sich abtrennen, auseinandergehen: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā? Kaudz. jē̦rs būšuot nuošķīries nuo aitu pulka LP. VII, 982. lai tik ļaudis nuošķiŗas Degl. it priecīgs nuošķiršuos, froh werde ich dahinscheiden GL.
Avots: ME II, 866
1) absondern, abtrennen, abteilen:
sijā auzas kumeļam, ar ruociņu nuoškirdama BW. 14576. mati nuošķirti ar celīti MWM. VIII, 43. bē̦rnu nuošķirt, oft mit dem Zusatz nuo krūtīm, nuo pupa, ein Kind entwöhnen: ja nuošķirts bē̦rns vēl kādreiz pupu dabūjuot, tad viņš liels būdams uotru varuot nuoskaust Etn. lI, 144;
2) unterscheiden:
gaisma tur spuodrāka, bet labāk nuošķiŗamas arī ē̦nas Vēr. II, 667. Refl. -tiês, sich absondern, sich abtrennen, auseinandergehen: vai tu nebūsi nuošķīries nuo citiem tik garīgā augstprātībā? Kaudz. jē̦rs būšuot nuošķīries nuo aitu pulka LP. VII, 982. lai tik ļaudis nuošķiŗas Degl. it priecīgs nuošķiršuos, froh werde ich dahinscheiden GL.
Avots: ME II, 866
pārkabināt
pãrkabinât,
1): auch Dunika, Rutzau; ‡
2) hinüberhängen:
maisus pārkabinājis zirgam pār skaustu Janš. Mežv. ļ. 1, 148.
Avots: EH XIII, 202
1): auch Dunika, Rutzau; ‡
2) hinüberhängen:
maisus pārkabinājis zirgam pār skaustu Janš. Mežv. ļ. 1, 148.
Avots: EH XIII, 202
pavaļīgs
pavaļîgs: tē̦va ruoka uz skausta likās it pavaļīga Veldre Dēli un meitas 95. p. (ein wenig Musse habend) cilvē̦ks Oknist. trīs maišeļus pavaļīgi piebāza ar sìenu Janš. Mežv. ļ. II, 418.
Avots: EH XIII, 187
Avots: EH XIII, 187
pavīdēt
skansts
skansts (unter skañste 2): auch (mit añ ) Iw. (neben skañst aus *skauste od. *skansta).
Avots: EH II, 500
Avots: EH II, 500
skaut
III skaût 2 Erkul, Ruj., Mesoten (prs. skauju ), schlagen: skaušu tev pa pieri. Nebst skaustît I zur Wurzel von ahd. scora "Haue" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 552)?
Avots: ME III, 877
Avots: ME III, 877
skramstīt
skràmstît 2 Saikava, Meiran, (mit am̂ 2) Salis, Widdrisch, -u, -ĩju, mit den Zähnen fassen (ohne dabei weh zu tun) Grünh.: zirgi viens uotram skramsta skaustuvi. aitas skram̂sta 2 zâli Bauske. Refl. -tiês, einander mit den Zähnen fassen Grünh.: zirgi skràmstās C., Kl., Saikava, Salis; naschend haschen : s. ap bļuodu Saikava. Vgl. kràmstît.
Avots: ME II, 886
Avots: ME II, 886
šliekšanāt
šliekšanâs, die Neigung: izskaust... šliekšanuos uz nuoziedzīgiem darbiem Vēr. II, 339. Vgl. sliekties l.
Avots: ME IV, 60
Avots: ME IV, 60
svēpt
svēpt,
1) (gew. in der Zstz. mit iz-), ausräuchernd vertreiben
(mit ê) Warkh., Saikava (prs. -pju); = (iz)skaust">skaust Bers.: nuo uomas nez kas ārā visas (sc.: duomas) svēpj V. Egl.;
2) svêpt, (materiell) herunterkommen:
viņš bija nuolaidīgs saimnieks, svēpa kâ svē̦puoņa, kamē̦r izsvēpa nuo mājas Druw. n. RKr. XVII, 80,
Avots: ME III, 1153
1) (gew. in der Zstz. mit iz-), ausräuchernd vertreiben
(mit ê) Warkh., Saikava (prs. -pju); = (iz)skaust">skaust Bers.: nuo uomas nez kas ārā visas (sc.: duomas) svēpj V. Egl.;
2) svêpt, (materiell) herunterkommen:
viņš bija nuolaidīgs saimnieks, svēpa kâ svē̦puoņa, kamē̦r izsvēpa nuo mājas Druw. n. RKr. XVII, 80,
Avots: ME III, 1153
uzskatīt
uzskatît,
1): auch Salis;
2): auch Kand., Seyershof;
4): ķēniņš nācis pa tirgu un uzskatījis muļķīša sirm[j]us Pas. VII, 13. Refl. -tiês,
1): ar sliktām acīm viņš var nuoskaust visu kuo, kam uzskatās Linden in Kurl. es ar uzskatījuos ("pavirši apskatīju"), kâ tur ir Frauenb.;
3): auch AP.;
4): mācītājs un skuoluotājs ... uzskatījās savā starpā kâ darba biedri Aps. Raksti II (1925), 369.
Avots: EH II, 733
1): auch Salis;
2): auch Kand., Seyershof;
4): ķēniņš nācis pa tirgu un uzskatījis muļķīša sirm[j]us Pas. VII, 13. Refl. -tiês,
1): ar sliktām acīm viņš var nuoskaust visu kuo, kam uzskatās Linden in Kurl. es ar uzskatījuos ("pavirši apskatīju"), kâ tur ir Frauenb.;
3): auch AP.;
4): mācītājs un skuoluotājs ... uzskatījās savā starpā kâ darba biedri Aps. Raksti II (1925), 369.
Avots: EH II, 733