Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'skausta' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'skausta' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

skausta

skàusta 2

1): "skàusts 2 " ME. III, 876 zu verbessern in "skàusts 2"; ‡

2) eine hoch gelegene, trockene Stelle, wo der Boden schneller austrocknet (mit einer Unterschicht von Saud)
Grob. (mit aũ ).

Avots: EH II, 503

skaustava

skàustava Drosth., Smilt., skaûstava 2 Karls., skaustava U., skàusteve 2 Saikava, skàustuve PS., Plan-hof, Ermes, skaûstuve 2 Siuxt, Dond., skaustuve L., U., Nötk., Freiziņ, skaustuva U., skàustave C., skàustave 2 Golg., skaustuvis, der Widerrist am Halse des Pferdes U., Ronneb.; der Nacken (eines Tieres Kokn., W.-Livl. n. U., auch von Menschen Nötk.): zirgu skaistajām, slaidajām skaustuvēm Vēr. II, 1160. uzsēdies zirgam uz skaustuves Ronneb. zvē̦rs tam uz skaustavu virsū Lapsa-Kūm. 8. lai es jums iedauzu jūsu skaustuvjus Alm. Zu skàusts.

Avots: ME III, 876, 877

Šķirkļa skaidrojumā (5)

kauss

III kàuss 2 [Praulen, Kreuzb.], kàustava, kaustavs, kaustuve Salis n. U., der Widerrist (beim Pferde) Sessw., Tirs., Bauske: liels me̦lns zirgs ar cauru kausu (Var.: kuosu) RKr. VII, 742. Jēpis sagrābis aitu aiz kakla (kaustuves) LP. VI, 252. Vgl. kuosa, skaustava, skausts.

Avots: ME II, 178

pavaļīgs

pavaļîgs: tē̦va ruoka uz skausta likās it pavaļīga Veldre Dēli un meitas 95. p. (ein wenig Musse habend) cilvē̦ks Oknist. trīs maišeļus pavaļīgi piebāza ar sìenu Janš. Mežv. ļ. II, 418.

Avots: EH XIII, 187

skausts

skàusts Drosth., Planhof, skàusts 2 Sessw., Tirs., skausts Bauske, Ekau,

1) Demin, skaustiņš L., Wid., der Keil
L., U., Pflock Bielenstein Holzb. 31;

2) das Rückenkreuz
U., Ronneb.; Widerrist am Halse des Pferdes Ober-Kurl., N.-Peb., (skàusts 2 ) Selsau, Druw., Prl., N.-Schwanb., Odsen, Lis., Golg., Saikava, der Nacken eines Tieres Serbigal, Plm., Kokn. n. U., Sessw., Bauske, eines Menschen Gr.-Buschhof: dabuosi par skaustu, du wirst über's Kreuz bekommen Mag. XIII, 2, 68. jātnieks viņu turēja sev priekšā tik cieši, ka vtņa pat ne drusciņ nenuošļuka... zirgam nuo skausta Janš. Dzimtene V, 57. Wenn von einer Bed. "(scharfe) Kante" auszugehen ist, zur Wurzel von skaudrs "scharf"; vgl. daneben ohne s- kausta, kaustava, kausva, kauss III und IV, kausa, die vielleicht ein s- dissimilatorisch verloren haben.

Avots: ME III, 877