Paplašinātā meklēšana

skava Golg., skavs, skāva, die Umarmung: lai trīcuot tevi slē̦gtu skavā Stari II, 929. jūras meitu ieslēgt savās skāvās Lautb. Vidv. 60. viņa... atvēra skāvas tikai tad, ja redzēja, ka viņās atguls kas jauns Ezeriņš Leijerk. l, 7. dzīvības skāvās luocekļi silst Kārstenis. svešs tev saldais miera skavs Dz. V,

Avots: ME III, 877

skavardnīca Wid., skavārdnīce Infl. n. U., eine Bratpfanne. Beruht nebst li. skauradà auf r. сковородá dass.

Avots: ME III, 877

skavards,

1) die Spindel
(??) Wid.;

2) skavārds, ein Bratspiess
Infl. n. U.

Avots: ME III, 878

ģuñdêt, ‡

2) öffentlich abkündigen
St; künden (?): ziņa, kas tādu puostīšanu ģundē Moskavas nodedz. (Jelgava 1813), S. 4; tirgu ģundēt "einen Markt ausrufen" Stender Deutsch-lett. Wrtb.

Avots: EH I, 428

kņaduoņa, ein grosser Wirrwarr verschiedener Stimmen, grosses Gekeife, Gekreisch, grosser Lärm: kaut kuo līdzīgu šai kņaduoņai viņš e̦suot dzirdējis tikai Maskavas zvērnīcā Vēr. I, 1150.

Avots: ME II, 252

pavẽrt, ‡

2) "?": māt, paver tu aude̦kla! man piekusa ruokas Oknist; ‡

3) = pavḕrst 1: paver acis šur! Wessen. kazāki sāka savas cerības uz Maskavas caru pavērt Pēt. Av. III, 396. ‡ Subst. pavẽ̦rums, das einmalig erfolgte teilweise Öffnen; das Resultat des teilweisen Öffnens, die Spalte:
Vizbulis ... pavēra tās (= durvis) pusviru, lika Ziemelim ... ruoku ielikt pavē̦rumā Janš. Mežv. ļ. I, 320.

Avots: EH XIII, 190

‡ sādždedzis, ein Dorfanzünder: ne kâ uzvarē̦tājs ..., bet kâ laupītājs un s. Napoleons Maskavā bijis Maskavas ... nodedzināšana ... (1813). S. 10.

Avots: EH XVI, 469

I skaût PS., C., Warkl., Selsau, Smilten, Serbigal, skaût ² Naud., Siuxt, Wirginalen, Neuhausen, Mesoten, Karls., Praes. skauju od. skaunu, Praet. skāvu od. skavu, tr., umarmen L., U.; fest (her)umlegen : kur reiz mījā mani skava Rainis. nuo ple̦ciem tas . . . paltraku rauj un zē̦nam ap ...luocekļiem skauj JR. IV, 119. Refl. -tiês, einander umarmen; sich fest an od. um jem. od. etwas schliessen, drücken: tâ trīcēja puiša ruoka ap meitām skaunuoties BW. 12970. ar zemi debess skaujas R. Sk. II, 33. viņa skāvās ap kaklu Saul. I, 10. ap baltuo pieri skaujas tumšie māti JR. V, 95. mežu luoks ap ...leju skāvās Apsk. v. J. 1903, S. 238. Zu ai. skāuti od. skunāti "bedeckt", gr. σχύλος "(Nuss)schale, Tierhaut", lat. obscūrus "dunkel", and. scio "Decke, bedeckter Himmel", ana. skaunn "Schild", skio`l "Versteck", ahd. scūr "Wetterdach" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 546 ff., Zupitza Germ. Gutt. 153, Boisacq Dict. 882.

Avots: ME III, 877

skāva, s. skava.

Avots: ME II, 881

‡ tuobrīdējs, damalig: tuobrīdējuo Maskavas valdnieku Pēt. Av. III, 403.

Avots: EH II, 709

‡ tukšvieta Moskavas nuodedz. (1813) 9, ein leerer Platz.

Avots: EH II, 701

žadzêt, -u, -ẽju,

1) scharf tönen, schallen:
sievas tur runā, ka žadz vien Golg., Schwanb., Sessw. uz žadzuošas Maskavas ielas V. Eglītis Zilā cietumā 186;

2) viel sprechen
Stom.;

3) "?": žadz apinītis Bārda Zemes dēls 101. kur bērziņi smejas un žadz V. Eglītis Eleģijas 113.

Avots: ME IV, 784