Paplašinātā meklēšana

[nùoskrèjìêns U., ein irgendwohin vollführter Lauf.]

Avots: ME II, 849

skrèjiêns: pļaudama mēnesī un zibeņa skrējienā Ciema spīg. 145.

Avots: EH II, 509

skrèjiêns, der Lauf, soviel mit einem Male gelaufen wird U.: kalpi ātrā skrējienā paskrēja ganam garām LP. VI, 612. skrējiens gājis lē̦nām Etn. II, 88. lai ragana kaklu lauž pirmajā skrējienā (Var.: skriešanā) BW.32488,3.

Avots: ME III, 892

pìezîstiês,

1) sich ansaugen:
pie mana pakauša viņa piezīdās kâ ērce R. Sk. I, 123;

2) sich vollsaugen:
se̦sks nuokuostu trusīti un, piezīdies viņa asinis, apgultuos alā JR. III, 30. tukšā tā (spīgana) skrējuse ļuoti ātri, bet kad bijuse piezīdusēs piena, ... tad skrējiens gājis lē̦nām Etn. II, 88. (izkapts) asmens me̦lni-brūns, piezīdies lipīgas zāļu sulas J. Kļaviņš. - Von einem Betrunkenen sagt man "piezīdies kâ dēle" Etn. II, 62; auch: p. kâ uods.

Avots: ME III, 312, 313

skrietiņš,

2): "= skrējiens" Bers.

Avots: EH II, 512

smaļš, gut, vortrefflich, tüchtig Wid.: sm. puisis LP. IV, 35 (in Frauenb. angeblich: fein, in Luttringen "kräftig", in Deg. - "tüchtig"), dē̦ls ķēniņa pilī ... pieaudzis par smaļu puiku 205. sāk smaļš lietus gāzties V, 4. uznāk smaļš, mīlīgs pē̦rkuoņa lietus 136. smaļa ("laba") pļaušana Ar.; smaļas kāzas Ar.; smaļš spēriens Ar.; smaļš (stark) sitiens Schrunden, Schwarden; smaļš (schnell) skrējiens Wandsen. smaļa (" slaida,veicīga") braukšana Stenden. smaļu (tüchtig Frauenb.) pērienu Janš. Bandavā I, 147. smaļš ("slaiks") kuoks Satingen, Stenden, Rönnen, Ahs., Wahnen (in Deg. dagegen: "skaņš, plīstuošs [so auch in Stenden, Luttringen und Nikrazen], mīksts"; nach Freizira "trausls, gareniski neplīstuošs", besonders auf Kiefern bezogen). - smaļa ("ar slaidiem kuokiem") birze Stenden. smaļš ("slaids, neduobjš") šāviens ne nuo medību bises, bet nuo kara šautenes Stenden. Adv. smaļi "?" : tur augs smaļi R.Kam. 138. uz karalauka gāja smaļi: kur dē̦ls lika, tur šķīda LP. II, 22. Izkapts briesmīgi smaļi ņe̦m V, 340. smaļi (vare̦ni, grossartig) izdzīvuoties Siuxt, Wahnen. smaļi (gründlich, tüchtig) iedzert Jürg. smaļi (energisch) ķerties pie darba Gr. - Buschhof. tumsā kāds smaļi ("slaidi") nuopirdās Stenden. smaļi ("slaidi un veikli") iesist Stenden. - Wenn von einer Bed. "fein" (> "ordentlich, tüchtig, grossartig") auszugehen ist (vgl. smalīt 1), etwa zu smelis: in der von Freiziņ angegebenen Bed. dagegen, wenn dieselbe zuverlässig ist, wohl zu sme̦li, wie auch smaļa malka "harziges Holz" Bers.

Avots: ME III, 953

zvãruôtiês Nötk., Salis, = svàruôtiês, wanken, schwanken, schlinkern Lennew., Nurmis, Vīt.: piedzēris gāja zvāruodamies Vīt. piedzē̦rušais stāvuot stipri zvāruojās Lennew. ve̦zums dziļajās grumbās zvāruojās uz vienu un uotru pusi ebenda. laiva sāk zvāruoties Salis. kad bijuse piezīdusēs piena, tad skrējiens gājis lē̦nām un zvāruodamies Etn. II, 88. Aus svāruoties + zvāļuoties?

Avots: ME IV, 768