skrīņa
skrìņa 2, die auf der Tenne zum Dreschen ausgebreitete Getreideschicht Plm.: mums šuorīt iznāca plāna skrīņa kuo kult, juo maz bija rijā iesē̦rts.
Avots: ME III, 895
Avots: ME III, 895
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'skrīņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'skrīņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (2)
iziet
iziet,
1): izgāja iz meitas, heiratete sich (als Schwiegersohn) in den Besitz eines Bauernhofes ein
Kaltenbr. jī izgājuse, sie hat geheiratet Auleja. slimība izgāja, die Krankheit verging, war zu Ende ebenda;
2): izgājis pagastskuolu, hat die Gemeindeschule absolviert
Ar.; ‡
9) = izkal˜puôt 2: mācēju saimniekam i. uz mata Seyershof; ‡
10) zum Vorschein kommen:
izgāja nuo skrīņas ... pilsē̦ta Pas. V, 291; ‡
11) = iznākt 2: iziet trīs kubikas (Kubikfaden) malkas Pas. IX, 321. kad ar ak viņiem (= akmeņiem) sutina (sc.: iesalu), stiprāks al[u]s iziet Auleja; ‡
12) i. di˛ajuos oder i. skaluos Dunika, prahlend in arge (absurde) Übertreibungen geraten.
Refl. -tiês,
2): gan iziešuoties sapuvušais siens ar Ramkau; ‡
3) reis werden
AP.: labība izietas. - Subst. iziêšana: kāda ir i.? wie ist der Stuhlgang? Ar.
Avots: EH I, 451
1): izgāja iz meitas, heiratete sich (als Schwiegersohn) in den Besitz eines Bauernhofes ein
Kaltenbr. jī izgājuse, sie hat geheiratet Auleja. slimība izgāja, die Krankheit verging, war zu Ende ebenda;
2): izgājis pagastskuolu, hat die Gemeindeschule absolviert
Ar.; ‡
9) = izkal˜puôt 2: mācēju saimniekam i. uz mata Seyershof; ‡
10) zum Vorschein kommen:
izgāja nuo skrīņas ... pilsē̦ta Pas. V, 291; ‡
11) = iznākt 2: iziet trīs kubikas (Kubikfaden) malkas Pas. IX, 321. kad ar ak viņiem (= akmeņiem) sutina (sc.: iesalu), stiprāks al[u]s iziet Auleja; ‡
12) i. di˛ajuos oder i. skaluos Dunika, prahlend in arge (absurde) Übertreibungen geraten.
Refl. -tiês,
2): gan iziešuoties sapuvušais siens ar Ramkau; ‡
3) reis werden
AP.: labība izietas. - Subst. iziêšana: kāda ir i.? wie ist der Stuhlgang? Ar.
Avots: EH I, 451
skrīne
II skrīne, Reihe Römershof: vietumis zemenes jau spīdēja sarkanām skrīnēm A. Upītis Vārds 1913, S. 48. Nebst skrīnis II und skrīņa wohl - wenn mit -īn- aus -īdn- - zu got. disskreitan "zerreissen (trans.)", nhd. schweiz. schrīssen "schlitzen", bair. schritz "Riss" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 585); vgl. aber auch li. skriẽti "mit dem Zirkel einen Bogen einreissen".
Avots: ME III, 895
Avots: ME III, 895