Paplašinātā meklēšana

I skrìne ² : auch Pilda n. FBR. XIII, 41,

1): auch (ein Kasten)
Berzgale, Borchow, Warkl., Zvirgzdine, (mit ĩ ) Rutzau; tē̦va pirktuo skrīni (Aussteuerkiste) ve̦du BW. 16578, 1 (aus Sakstagals);

2): auch (ein Kasten zum Lehmtreten;
mit ĩ ) Dond., Iw., Luttr., Rutzau, Stenden, (eine Grube zum Lehmtreten; mit ĩ ) Bauske, Blieden, Hofzumberge, Stenden;

3): mit Sand vermischter Lehm (zum Mauern)
Sauken: ceļš pa dūņu purviem izbraukts kâ viena s. P. W. Šis ar mani tiesāties? 12 (ähnlich auch Sauken und - mit ĩ - Bauske);

5): "kārbiņa" (mit ĩ ) Perkunen.

Avots: EH II, 511

I skrìne ² Mar. n. RKr. XVII, 139, skrīnis AP.,

1) ein Kasten
Infl. n. U. (skrīne), Nigr. (skrĩne), Kleiderkasten Infl. (skrīne), Gr.-Buschhof (skrìnis ^2), Mehlkasten Nerft (skrīnis), Drosth. (skrĩnis): jās nuoģērba drēbes un rūpīgi glabāja savās skrīnītēs Pas. IV, 202 (aus Dagda). tādi lieli skrīņi pilni visādiem ritumiem Gr.-Buschh.;

2) ein roher Bretterkasten am Erdboden zum Kalkbereiten
(Amboten, Neuhausen, Nikr.) od. Lehmtreten U. (skrīns, skrīnis), N.-Kurl., Dunika, Kaleten, Nigr., Nikr. (skrĩne), Wessen, Matkuln, Vank. (skrīne), eine runde Grube zum gleichen Zweck Rönnen, Grünh.: ej skrīnē mālus bradāt! Hasenpot. lai tuop māla skrīne par abru Jauns.;

3) getretener Lehm
Biel. n. U. (skrīnis, skrīns), Dobl. n. Etn. I, 121 (skrīnis); auf einen Haufen zusammengeführter Lehm und Grant, der von Pferden getreten wird Naud. (skrīnis); (skrĩne) ein Behälter od. eine Grube für Spülicht und Abfälle Salgaln; ein Schmutz- od. Kehrichthaufen Daudsewas; (weicher) Lehm od. Kot (in grösserer Menge, z. B. auf einem schlechten Wege): pa tādu mālu skrīni . . . brizdami mēs gan ne līdz vakaram nenuobrauktu Janš. Bandavā I, 18. (tirgus klajuma) lejasgals atradās vienā dubļu skrīnī Dzimtene ² III, 177. viņš mīcījies pa dubļu skrīni Gaweesen, LP. VI, 621. - skrĩnī sist, cirst(ies) "plötzlich aus dem eingefahrenen Geleise seitwärts herausgleiten" Ahs.: pa sklide̦nu ceļu braucuot ragus ar juoni cirtās skrīnī, un malkas ve̦zms apgāzās Ahs.;

4) liekais skrīnis, Wasserschleuse
Karls.; e̦nkura skrĩnis, die Öffnung im Floss Karls;

5) skrìnīte ^2, ein zylinderförmiges Gefäss aus Lindenrinde Saikava. Nebst li. skrỹnè "Kasten"
aus mnd. schrin "Schrein". Zur Bed. -1 vgl. r. скрыня "ближайшая к плотинѣ часть мельничнаго пруда".

Avots: ME III, 895

II skrīne,

1): (dzērvenes) tur gulēja skrīnēm kâ ... kreļļu virknes A. Upītis Laikmetu griežos II, 211. (mušas) skrīnēm šūpuojas, zirnekļa auklās saķē̦rušās Pirmā nakts 10; ‡

2) eine Heu- od. Getreideschicht in der Scheune
(mit ì ) Nötk.: skrīnēs krauj labību (sienu, ābuoliņu) šķūņuos; vienā skrīnē - rudzus, uotrā - miežus, trešā - auzas (var kraut skrīnēs arī vienu un tuo pašu labību).

Avots: EH II, 511

II skrīne, Reihe Römershof: vietumis zemenes jau spīdēja sarkanām skrīnēm A. Upītis Vārds 1913, S. 48. Nebst skrīnis II und skrīņa wohl - wenn mit -īn- aus -īdn- - zu got. disskreitan "zerreissen (trans.)", nhd. schweiz. schrīssen "schlitzen", bair. schritz "Riss" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 585); vgl. aber auch li. skriẽti "mit dem Zirkel einen Bogen einreissen".

Avots: ME III, 895

‡ mãlstrãķis Dond. "māla skrīne".

Avots: EH I, 791

skriņa, eine Pfütze Döbner n. U.; vgl. skrīne I 3.

Avots: ME III, 893

skrīnīce "eine mit (zum Mauern) zubereitetem Kalk gefüllte skrīne I 2" : vajag pakaišu: kūts kâ skrīnīce! Vank.

Avots: ME III, 895

I skrīnis, skrīns, s. skrīne I.

Avots: ME III, 895

II skrìnis, eine vertikale Schicht C., Arrasch: ābuoliņu škūnī liek skrīņuos. Zu skrīne II.

Avots: ME III, 895

skrinka,

1) ein Kästchen, eine Schatulle
Spr.;

2) = skrīne I 2 (mit ìn ²⁾ Gr.-Buschhof. Aus r. скри́нка "коробейка".

Avots: ME III, 893

vìrsus (li. viršùs, r. верхъ, serb. vr̂h "Oberstes") U., Wenden u. a., vìrss ² Kussen, N.-Laitzen u. a., vìrsa U., AP., Serbigal, Wolm., (mit ir ² ) Kl., Lös., N.-Rosen, (mit ir̂ ² ) Ruj.,

1) das Obere, der obere Teil, die Oberfläche
U.: iedams līdz . . . iekaļņa virsum Vēr. II, 1102. pa virsu, obenhin, auf der Oberfläche U. nuo virsas, von oben U. nuo virsas salst RKr. VII, 806. bučiņas uz . . . ruokas virsas Krišs Laksts 1. apvērta tuo (= ādu) . . . uotrādi, izklājuot jē̦lpusi uz virsu Janš. Mežv. ļ. I, 85. kuģa virsa Kaudz. vanadziņi vārtu virsu (Var.: virsū) lidināja BW. 14202. vanadziņi tilta virsā lidinās 2591. zemes virsū, auf Erden. virsus kārta, die Oberschicht Frauenb.;

2) Plur. virsi, die Gipfel, Wipfel:
kur, priedīte, virsi tavi? ce̦lmi vien siliņā BW. 18360. lai trīc visi mežu virsi 483 var. sē̦ta dzelžiem kalta, sudrabiņa virsiņiem 30401 var.;

3) virsa Salisb., virsiņa ebenda, der Rahm, die Sahne;
virsus Frauenb., Rahm auf gegorener Milch: ne˙kā nav nuo tās virsas; liess pieniņš Salisb. man jau pienam maz tās virsas Plüd. LR. III, 59;

4) der Deckel
Zvirgzdine (vìrss ² ): aizliec skrīnes virsu! Zvirgzdine;

5) der Bezug:
ve̦se̦lus klēpjus ar sniegbaltiem virsiem pārvilktu spilve̦nu Janš. Bandavā II, 267;

6) vìrsa ² C., Plur. vìrsi ² Saikava, der Wagenkorb:
vāģi pastāv nuo virsus... A. XI, 171;

7) = aûgša, der Raum über einem Gebäude, der Bodenraum: dzīvuojis uz rijas virsus LP. VI, 102;

8) der über dem Fussblatt befindliche Teil eines Stiefels oder Schuhes:
zābaku virsas. labas tupeles, tik tie virsi nuoplīsuši Frauenb.;

9) vìrss ² Kussen, Saikava, virsiņš Laud.; ein aus Käsemilch, Eiern, Fett, Hanf usw. bereiteter Aufstrich auf Fladen:
plāceņam ir virss Saikava. karašu ... ce̦p ar virsu, virsiņu, t. i. izplatītās mīklas malas uzliec uz augšu un ieduobumu pieplida ar sabe̦rzē̦tiem burkāniem u. t. t. Konv. ¹ 822. Zu lat. verrūca, ae. euearr "Warze", ai. várṣ̌iṣ̌ṭha-ḥ "der höchste, oberste", várṣ̌ma "Anhöhe, Oberštes", air. ferr "besser" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 267, Trautmann Wrtb. 362, Fick Wrtb. 19, 132 und III ⁴ , 399, Stokes Wrtb. 274f., Strachan IF. II, 370, Bugge BB. IfI, 112 f., Weyhe PBrB. XXX, 62 f., Hübschmann Atm. Gramm. 495, Torbiörnsson Slav. Bidrag 14 f.

Avots: ME IV, 615